10 populārākie naudas krāpšanas veidi Latvijā
Krāpnieki ik dienu rod arvien jaunus veidus, kā iegūt cilvēku datus. Dažkārt krāpnieku metodes ir tik pārliecinošas, ka spēj pārliecināt pat skeptiķus un rūdītus interneta lietotājus. Lai palīdzētu atpazīt krāpnieku shēmas, esam apkopojuši desmit izplatītākos naudas izkrāpšanas veidus un padomus, kā sevi no tiem pasargāt.
Investīciju krāpšana
Krāpnieki uzdodas par investīciju brokeriem vai bankas darbiniekiem un piedāvā veikt īpaši izdevīgus ieguldījumus akcijās, obligācijās, kriptovalūtās vai citur. Aicina instalēt programmatūru (piemēram, Anydesk u.c.), lai veiktu ieguldījumus vai vienkārši lūdz pārskaitīt naudu uz krāpnieku kontiem. Krāpnieki bieži rada mājaslapas, kurās var sekot līdzi “augošajai peļņai”, jo maldinošie panākumi mudina investēt vēl un vēl.
Līdz šim visi investīciju krāpšanas gadījumi atbilst shēmai, kur klients saņem telefona zvanu ar “gadsimta labāko piedāvājumu” investēt un nopelnīt. Par šo krāpnieku upuriem bieži kļūst gados vecāki cilvēki, un visai bieži ir gadījumi, kur klienti ņem ātros kredītus, un pat vēlas paņemt kredītu bankā, lai izmantotu šo “lielisko” iespēju nopelnīt.
Internetbankas vai maksājumu karšu datu izkrāpšana
Šī ir krāpniecības metode, kur ar dažādiem paņēmieniem, piemēram, e-pastiem, īsziņām, telefona zvaniem, vai, manipulējot ar interneta meklētājprogrammu (piemēram, Google vai Bing) meklēšanas rezultātiem, panāk, ka klients ievada savus personīgos internetbankas vai maksājumu karšu datus krāpnieku izveidotās vietnēs vai nosauc tos telefonsarunas laikā. Iegūtos datus krāpnieki izmanto, lai veiktu pirkumus, vai naudas pārskaitījumus no cilvēka bankas konta.
Krāpnieki izveido internetbankas mājaslapas vai interneta veikala dublikātus, kas parasti izskatās ļoti līdzīgi oriģinālajiem. Šīs saites uz viltotajām mājaslapām tiek izplatītas, izmantojot e-pastus, īsziņas vai arī interneta meklētājprogrammu meklēšanas rezultātus. E-pasti un īsziņas parasti tiek sūtīti it kā bankas vārdā, aicinot klikšķināt uz saites, lai, piemēram, apskatītu svarīgu ziņojumu, bloķētu izejošo maksājumu vai nomainītu bankas pieejas datus.
Kredītu krāpšana
Krāpnieki sociālajos tīklos izvieto aizdevuma piedāvājumu ar ļoti labu procentu likmi. Lai pieteiktos aizdevumam, tiek prasīts nodot internetbankas pieejas vai maksājumu karšu datus, izliekoties, ka tas nepieciešams kredītspēju izvērtēšanai vai arī klienta identificēšanai. Bieži krāpšana notiek arī neiegūstot internetbankas vai maksājumu karšu datus, jo paši klienti veic maksājumus uz krāpnieku kontiem. Krāpnieki lūdz izdarīt dažādus maksājumus, lai varētu nokārtot kredītu, piemēram, līguma noformēšanas vai kredīta apdrošināšanas maksu, kā arī priekšapmaksu kredīta saņemšanai. Šie pārskaitījumi visbiežāk tiek veikti uz krāpnieku bankas kontu citā valstī, nevis uzņēmumam.
Viltus priekšapmaksa
Krāpnieki sociālajos tīklos izvieto īpaši izdevīgus preces pārdošanas piedāvājumus, taču, lai iegādātos šo preci, jāveic priekšapmaksu. Šobrīd izplatītākie viltus priekšapmaksas gadījumi ir Facebook sludinājumi, kad pēc samaksas saņemšanas preces tā arī netiek izsūtītas.
Krāpšana, vērsta uz preču pārdevējiem portālos
Krāpnieki mēdz uzrunāt cilvēkus, kuri sociālajos tīklos vai dažādās interneta tirdzniecības platformās pārdod preci. Šo krāpnieku mērķis ir it kā iegādāties pārdošanā izlikto preci, taču, lai iegādātos preci, viņi izvirza nosacījumu – izmantot kurjera pakalpojumus (piemēram, DPD vai Omniva). Pēc vienošanās par preces iegādi, krāpnieki atsūta saiti uz viltotu kurjera pakalpojumu sniedzēju mājaslapu, kurā aicina ievadīt maksājumu kartes datus, kā rezultātā tiek izkrāpta nauda.
Fiktīvi rēķini
Krāpnieki, viltojot sadarbības partnera e-pasta adresi, nosūta viltotus rēķinus, kur rēķinā atstāj firmas nosaukumu, bet norāda savu bankas kontu. Krāpnieki var uzdoties par organizācijas vadītāju un viņa vārdā nosūtīt e-pastu grāmatvedim, lūdzot veikt steidzamu pārskaitījumu. Šajā gadījumā e-pasta adrese, no kuras sūtīts krāpnieciskais e-pasts, ir privātā "@ gmail.com" nevis organizācijas oficiālā e-pasta adrese.
Romantiskā krāpšana
Krāpnieki meklē upurus iepazīšanās portālos, sociālajos medijos vai rakstot e-pastā. Krāpnieki visbiežāk vilto savu identitāti, uzdodoties par kādu citu vai nosauc izdomātu vārdu. Pēc tam, kad notikusi iepazīšanās un izveidots kontakts, krāpnieki sāk lūgt palīdzību, piemēram, kādā ārkārtas situācijā, lidmašīnas biļetēm, lai apmeklētu ‘’mīļoto’’, segt pārvākšanās izmaksas, lūgt palīdzību veselības pasliktināšanās dēļ, kā arī izteikt citus ieganstus, lai atsūtītu naudu.
Palīdzība grūtībās nonākušajiem
Krāpnieki visbiežāk izveido viltus profilus internetā, kur izmanto aizkustinošus un dramatizētus stāstus par cilvēkiem, kuriem ir vajadzīgs finansiālais atbalsts. Aizkustinošie stāsti ar viltus fotogrāfijām pārliecina cilvēkus pārskaitīt naudu un sniegt palīdzīgu roku grūtībās nonākušajiem.
Viltus loterijas un mantojums
Krāpnieki izsūta e-pastus, parasti no nezināmas adreses, kurā apgalvo, ka esat laimējis loterijā vai mantojis lielu naudas summu. Lai saņemtu loterijas laimestu vai mantojumu tiek prasīts veikt pārskaitījumu vai nosaukt maksājumu karšu datus.
Darba piedāvājumi
Uzdodoties par bankas darbinieku, krāpnieki zvana un piedāvā darbu bankā, izvirzot dažādus priekšnosacījumus. Piemēram, lūdz sniegt internetbankas pieejas datus, atvērt kontu, veikt pārskaitījumu par it kā konta aktivizēšanu, ielādēt failus, kas ieraksta klientu datus u.tml. No šādiem gadījumiem īpaši jāuzmanās, ja klients informāciju par darba meklēšanu ir ievietojis sludinājumu portālos vai sociālajos tīklos, kur iespējams identificēt telefona numuru.
Daži padomi, kā sevi pasargāt no krāpšanas
Nedalies ar personīgu informāciju
Nekad ne telefoniski, ne internetā neatsaucies aicinājumiem atklāt informāciju par bankas pieejām, maksājumu kartēm, parolēm un kodiem, kā arī neievadi šos datus atsūtītajās interneta saitēs. Bankas vai policijas darbinieki nekad nejautās pēc konta piekļuves datiem.
Rūpīgi pārbaudi informāciju
Vienmēr pārbaudi, kāda adrese ir redzama interneta pārlūkprogrammas adrešu joslā – vai tā atbilst tam, ko vēlējies apmeklēt. Ja izmanto kādu interneta meklētājprogrammu (piemēram, Google vai Bing), nepārliecinoties never vaļā pirmo vietni, kas atzīmēta kā reklāma.
Neatsaucies uz lūgumu pēc ātras rīcības
Cilvēka prāts mēdz apjukt situācijās, kur nepieciešams ātrs lēmums. Ja kāds tevi steidzina un neesi pārliecināts, kā rīkoties, bez steigas un ar vēsu prātu velti laiku pārdomām. Atceries pirmo padomu – pārbaudi informāciju. Ne banka, ne citas leģitīmas organizācijas nesteidzinās nevienu klientu uz tūlītēju rīcību.
Neatver saites un pielikumus no aizdomīgiem e-pastiem
Vispirms uzmanīgi pārbaudi e-pasta adresi un sūtītāju – vai tas ir pazīstams un reāls, jo krāpnieki bieži vien izveido e-pasta adresi, kas ir līdzīga, bet iztrūkst kāds burts vai ir izmantots simbols, imitējot reālu e-pasta adresi. Tāpat neatsaucies aicinājumiem instalēt nekādas programmas vai aplikācijas. Noteikti neievadi bankas informāciju nedz atsūtītajās saitēs, nedz piedāvātajās programmās.
Pieslēdz SMS par katra maksājuma veikšanu
Tā varēsi izsekot līdzi visiem naudas darījumiem un laicīgi ziņot, ja pamanīsi krāpnieciskus maksājumus. Atceries, jo ātrāk ziņosi mums par aizdomīgu darījumu, jo lielāka iespēja būs novērst krāpniecību un atgūt zaudēto naudu.
Regulāri pārskati savu konta maksājumu vēsturi
Liela daļa cilvēku maksājumu vēsturi pārskata tikai tad, kad nepieciešams pārliecināties, vai maksājums ir izpildīts. Tomēr konta darījumu vēsturi ieteicams pārskatīt vismaz reizi nedēļā, lai laicīgi pamanītu aizdomīgas darbības, piemēram, pēkšņi saņemtu naudu no nezināmas personas, naudas iztrūkumu, abonementus u.c. finanšu darbības, kas var būt saistītas ar krāpniecību.
