Kāpēc lēmumu par savu pensiju nepieņemt lielveikala gaitenī

Iedzīvotāju uzrunāšana tirdzniecības vietās Latvijā notiek jau daudzus gadus, taču šī pieeja drīzumā varētu kļūt vēl pamanāmāka un lielveikaliem pievienosies arī citi saziņas ceļi. Runājot ar pensijas pārvaldnieku, nesteidzies – pārvaldnieku iespējams mainīt tikai vienu reizi gadā! Kas jāņem vērā, un kādus jautājumus ir vērts uzdot savam iespējamajam pensijas pārvaldniekam?

Cik pieredzējis ir pārvaldnieks?

Galvenā mēraukla, pēc kā izvērtēt pārvaldnieka darbu, ir pensijas plānu vēsturiskais ienesīgums. Iespējami objektīvai vērtēšanai ideālā gadījumā būtu jāsalīdzina pārvaldnieku sniegums vismaz viena ekonomiskā cikla jeb 8–10 gadu ilgā periodā. Tad var redzēt, kā pārvaldnieks strādājis gan tirgus augšupejas, gan lejupslīdes laikā. Jo ilgāk pārvaldnieks darbojies tirgū, jo objektīvāk iespējams izvērtēt tā darbu.

Neiekrīti uz dažādu kategoriju plānu salīdzināšanu

Uzkrājumu pārvaldnieki vienmēr izmantos iespēju savas organizācijas sasniegto ienesīgumu izcelt sev labvēlīgā gaismā. Iedziļinies! Vai tev pasniedz korekti salīdzināmu informāciju? Ņem vērā, ka ienesīgumu objektīvāk var salīdzināt vismaz 3–5 gadu vai ilgākā periodā.

Reizēm pat tiek salīdzināti dažādu kategoriju plāni. Tā ir spēlēšana uz emocijām – izdzirdot, ka, piemēram, pērn kā konservatīvā plāna dalībnieks esi nopelnījis vien 4 %, bet nu tev sola 15–20 % atdevi, radīsies sajūta, ka uzreiz ir jāpiekrīt piedāvājumam. Salīdzini tikai līdzvērtīgu kategoriju plānus – konservatīvos ar konservatīvajiem, sabalansētos ar sabalansētajiem, aktīvos ar aktīvajiem un indeksu plānus ar indeksu plāniem.

Nevar arī paļauties uz solījumiem par nākotnes ienesīgumu – neviens profesionālis nevar precīzi prognozēt akciju tirgus nākotnes sniegumu, savukārt pagātnes ienesīguma rezultāti negarantē līdzīgus rādītājus nākotnē. Var vienīgi garantēt iekasēto pārvaldīšanas komisiju apmēru, kas dažādiem pārvaldniekiem un dažādiem plāniem var atšķirties pat vairākas reizes – ir vērts pievērst uzmanību šim aspektam.

Kāda veida pensiju pārvaldību tev piedāvā?

Izvērtē uzkrājumu pārvaldīšanas veidu – aktīvo un pasīvo pārvaldīšanu. Piemēram, CBL Asset Management pamatā īsteno aktīvo pārvaldi, kas nozīmē, ka finanšu analītiķu un pārvaldnieku komanda veic pastāvīgu tirgus monitoringu un var ātri un elastīgi rīkoties, lai atrastu labākās ieguldījumu iespējas klienta pensijas vairošanai. Tikmēr pasīvā pārvalde paredz līdzekļu ieguldīšanu indeksu jeb tirgu replicējošos finanšu instrumentos – šādai pieejai nav nepieciešams tik daudz cilvēkresursu vai informatīvo resursu, un vairumā gadījumu lielāko darba daļu paveic automatizēti procesi vai algoritmi. Tas nozīmē, ka neatkarīgi no notikumiem finanšu tirgū ieguldījumu portfelis nemaina savu struktūru.

Pieņem lēmumu bez steigas

Runājot ar pensijas pārvaldnieku, izvairies no tūlītēja lēmuma pieņemšanas, jo pārvaldnieku iespējams mainīt tikai vienu reizi gadā. Izvērtē bez steigas informāciju un portālā manapensija.lv salīdzini objektīvos datus. Tur ir pieejama detalizēta informācija par ieguldījumu plāniem, kā arī aktuālie dati par plānu ienesīgumu. 

Previous
Previous

Gatavs dzīvot atsevišķi

Next
Next

Neignorē – tas ir par tavu naudu!