Latvijas iedzīvotāji ir viskūtrākie Baltijā brīvās naudas investēšanā
Mājsaimniecību uzkrājumu līmenis, kas vēsturiski Latvijā bijis zems, pandēmijas laikā ir būtiski palielinājies, sasniedzot 12 miljardus eiro. Tomēr atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem, kas brīvo naudu arvien aktīvāk investē akcijās un fondos, Latvijas iedzīvotāji lielākoties uzkrāj kontos vai depozītos, kur peļņas iespējas ir tuvu nullei, liecina Citadeles meitas uzņēmuma CBL Asset Management apkopotā informācija.
Mainās veids, kā veidojam uzkrājumus
Mājsaimniecību interese par uzkrājumiem ārpus depozītiem pērn palielinājās pavisam nedaudz, tomēr kopējais uzkrājumu pieaugums bija straujāks. Pērn Latvijas privātpersonu noguldījumu apmērs Citadelē pieauga par apmēram 15 %, savukārt pieaugums Latvijas privātpersonu vērtspapīru kontu bilancēs skaidrojams pārsvarā ar finanšu instrumentu tirgus vērtības pieaugumu, un jauni ieguldījumi veikti gaužām maz. Ieguldījumi ilgāka termiņa produktos pērn bija pavisam nepopulāri – ieguldījumi pensiju 3. līmeņa plānos gada griezumā pieauga tikai par dažiem procentiem, bet kopējie ieguldījumi uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas produktos pat samazinājās. Tas, visticamāk, skaidrojams ar to, ka iedzīvotāji nenoteiktības un krīzes laikā izvēlas veidot uzkrājumus tā, lai tie nepieciešamības gadījumā būtu viegli un ātri pieejami.
“Statistika liecina, ka Baltijas valstīs iedzīvotāji uzkrāj norēķinu kontos un depozītos, un maz attīstīts ir mājsaimniecību paradums uzkrāt ārpus noguldījumiem depozītā – uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, pensiju 3. līmenī, ieguldīju fondos vai akcijās. Vienlaikus izveidotie uzkrājumi, kas, atliekoties ceļojumiem, atpūtas un kultūras pasākumiem, visticamāk, sākotnēji nebija plānoti kā ilgtermiņa krāšana, veicinājuši interesi par plašākām brīvās naudas ieguldīšanas iespējām. Taču, kā liecina statistika, diemžēl vairums gadījumos interese nav realizējusies reālās ieguldīšanas darbībās.”
Latvijā pusi no kopējā mājsaimniecību ieguldījumu apjoma veido dzīvības apdrošināšana, un citas investīciju iespējas tiek izmantotas krietni mazāk. Savukārt Lietuvā un Igaunijā ir pretēji – dominē ieguldījumi akcijās, fondos, parāda vērtspapīros.
Ieinteresēti uzkrāt, nav ieinteresēti pelnīt
Salīdzinot ar kaimiņiem Baltijā, Latvijas iedzīvotāji viskūtrāk izmanto iespēju pelnīt, brīvo naudu ieguldot fondos un akcijās, savukārt Lietuvas – visaktīvāk. Vērtējot mājsaimniecību ieguldījumu struktūru, Latvijas iedzīvotāju aktivitāte, investējot fondos, ir samērā zema – ap 260 miljoniem eiro, savukārt Lietuvā tā teju trīs reizes lielāka – ap 720 miljoniem eiro, Igaunijā – ap 450 miljoniem eiro, liecina Eurostat statistika uz pērnā gada 3. ceturkšņa beigām. Savukārt investēšana akcijās Lietuvā un Igaunijā vairākkārt pārsniedz Latvijas iedzīvotāju aktivitāti – attiecīgi ap 700 miljoniem Lietuvā, 620 miljoni Igaunijā un ap 210 miljoniem Latvijā.
Mājsaimniecību investīcijas Baltijā sastāda nelielu daļu no kopējiem finanšu aktīviem, un visās trīs Baltijas valstīs mājsaimniecības veic investīcijas mazākā apjomā nekā citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, pat ņemot vērā Baltijas valstu šī brīža ekonomiskās attīstības stadiju. Neskaitot fondētos pensiju līmeņus, Latvijā un Lietuvā mājsaimniecību ieguldījumi no kopējiem finanšu aktīviem ir ap13 %, Igaunijā ap 16 %, savukārt, piemēram, Zviedrijā virs 60 %, Vācijā ap 45 %, bet Polijā ap 19 %, liecina Eurostat statistika.