Trīs lietas vecāku sirdsmieram – sarunas ar bērnu, ķivere un apdrošināšana

Sākoties dārziņa un skolas gaitām, mainās arī bērnu dienaskārtība – viņi tik daudz vairs neuzturas mājās. Skolēniem nākas kļūt patstāvīgākiem, un šajā vecumposmā lielākā daļa negadījumu notiek ārpus mājām – ne tikai sporta stundās, bet arī starpbrīžos un ārpusstundu aktivitātēs.

Visa uzmanība ceļam

Lai gan bērni pēc septiņu gadu vecuma drīkst paši doties uz skolu, ir jāizvērtē, vai attālums līdz skolai nav par garu un bīstamu. Būtiski pārliecināties, ka bērns pārzina katru ceļa posmu, prot pareizi šķērsot ielu un pa ceļam neskatās telefonā vai neklausās austiņās skaļu mūziku. Tāpat ir vērtīgi izrunāt dažādu situāciju iespējamos scenāriju, piemēram, kā rīkoties, ja ceļā gadās apmaldīties, nokavēt autobusu vai izlādējas telefons.

Bērniem, kas jaunāki par 10 gadiem, atļauts piedalīties ceļu satiksmē ar velosipēdu vai citu braucamrīku tikai pieaugušā pavadībā. Turklāt jāatceras – ķivere ir obligāta. Kā liecina Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas dati, pēc kritieniem no mikromobilitātes rīkiem šovasar slimnīcā nonākuši jau 1000 bērnu un tikai trešdaļa apliecinājusi, ka bijusi ķivere. Izvēlē izmantot ķiveri liela nozīme ir arī vecāku piemēram.

Lūzums – biežākā trauma

Pēc CBL Life datiem, pirmajā pusgadā negadījumos biežāk ir cietuši zēni – 67 %. Puse no gūtajām traumām saistīta ar lūzumiem. Tāpat bērni bieži guvuši sasitumus (23 %), sastiepumus (15 %) un brūces (12 %).

Šogad visvairāk bērnu vidū traumu guvuši tieši 10–14 gadu vecumā (55 %). Traumas rodas ne tikai ceļu satiksmes negadījumos, sporta stundās vai sportiskās aktivitātēs, bet arī vienkārši starpbrīžos. Lai gan skolotāji ik dienu atgādina skolēniem, ka skolas telpās nedrīkst skriet, bērni paliek bērni un šis norādījums ātri vien aizmirstas. Vecākiem šie jautājumi būtu regulāri jāpārrunā ar saviem bērniem, ņemot vērā viņu vecumu un raksturu. Kritienos un savstarpējās sadursmēs var ne tikai gūt zilumus, bet arī, piemēram, lauzt roku vai izsist zobus.

Cik maksā ārstēšana?

Vecāki bieži vien paļaujas uz valsts sniegto bezmaksas veselības aprūpi bērniem. Taču ir situācijas, kad bērns ir guvis sarežģītu traumu, kuras ārstēšanai nepieciešamas specializētas procedūras vai pat rehabilitācija.

“No negadījumiem nav pasargāts neviens, un apdrošināšana var būt finansiāls palīgs atveseļošanās periodā. Polise mēnesī izmaksā pāris eiro, kas ir neliela summa, salīdzinot ar finansiālajiem zaudējumiem, kas būtu jāsedz traumas gadījumā. CBL Life dati liecina, ka nelaimes gadījumu apdrošināšanām izmaksātā atlīdzība par bērnu traumām vidēji ir 145 eiro,” stāsta Agnese Zvaigznīte, CBL Life valdes priekšsēdētāja.  

Nelaimes gadījumu apdrošināšanas sniegtais finansiālais atbalsts var būt pat izšķirošs. Piemēram, pērn lielākā izmaksātā summa par traumu ir bijusi 5000 eiro, bet nopietnākos nelaimes gadījumos summa ir daudz lielāka.

Atbildīga pieeja gan savai, gan bērnu drošībai ik dienu ietver nelaimes gadījumu apdrošināšanu.