LIFESTYLE

Ikdienas tēriņi. Dalīt uz divi vai reiz divi?

Vidējie ikmēneša izdevumi

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, 2024. gada trešajā ceturksnī Latvijā vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija 1231 eiro. Īres vai hipotekārā kredīta maksājums mēnesī pilsētā vidēji varētu būt ap 400–500 eiro. Tam klāt nāk arī citi ikmēneša rēķini: elektrība, mobilie sakari, internets, televīzija, sporta kluba un citi abonementi. Liela daļa naudas vajadzīga pārtikai, šis tas kādiem svētkiem un dāvanām, arī medikamentiem, jaunam ziemas mētelim vai atpūtai ar draugiem.

No ikmēneša algas vajadzētu veikt arī iemaksas nākotnē – pensiju uzkrājumos, krājkontā vai investīcijās. Tāpat būtiski apdrošināties pret negaidītiem izdevumiem nelaimes gadījumos. Turklāt, ja lielākā daļa vai pat visi maksājumi ir uz taviem pleciem, ir vērts atvēlēt arī dažus eiro rēķinu apdrošināšanai.

Ja esi viens

“Vienatnē dzīvojošajiem var būt grūtāk uzkrāt mājokļa kredīta pirmajai iemaksai vai pēcāk veikt ikmēneša maksājumus, tāpēc ir iespēja mājokļa kredītu ņemt kopā ar tuviniekiem, lai mazinātu finansiālo slogu. Šajā gadījumā vērtējam kopējo kredīta atmaksas spēju un katra, arī tuvinieku otrās puses, aizņemšanās iespējas un jau esošās kredītsaistības,” 

stāsta Toms Stārosts, bankas Citadele Baltijas klientu apkalpošanas daļas vadītājs.

Cilvēki, kuri dzīvo vieni, parasti var paļauties tikai uz sevi. Vienlaikus viņiem ir vieglāk kontrolēt savas mājsaimniecības budžetu – viņi nav atkarīgi no partnera izvēlēm.

Ne vienmēr divatā ir lētāk

Finanšu stabilitāti attiecībās var ietekmēt vairāk faktoru, nekā dzīvojot vienatnē. Nozīme ir arī izdevumu sadalei – vai visi tēriņi ir sadalīti uz pusēm, vai ir izveidots kopējs konts, vai varbūt katrs uzņemas izdevumus proporcionāli savai algai.

Segt daļu ikmēneša izdevumu divatā var būt vieglāk, jo parasti dzīves telpa un arī, piemēram, elektrības patēriņš, nedubultojas. Tāpat nelaimes gadījumā vai situācijā, kad viens zaudē darbu, otra ienākumi ir kā neliels drošības spilvens. Tomēr tas nozīmē, ka tai brīdī stipri palielinās partnera izdevumu nasta un finansiālā drošība var pārvērsties ilūzijā, kas pat ar laiku var radīt problēmas attiecībās.

Finanšu pārvaldība neatkarīgi no attiecību statusa

Lai efektīvāk pārvaldītu savas mājsaimniecības finanses un, iespējams, izvairītos no nesaskaņām naudas dēļ, ir svarīgi sākt ar detalizētu budžetu: pārskatīt ienākumus un izdevumus, rast iespējas papildus nopelnīt vai samazināt liekos izdevumus, piemēram, atcelt neizmantotus abonementus, retāk pirkt vai pasūtīt gatavu ēdienu uz mājām.

“Zelta likums ir līdz 50 % no algas tērēt nepieciešamajiem izdevumiem, vismaz 20 % ienākumu novirzīt uzkrājumiem un aptuveni 30 % atstāt pārējiem tēriņiem. Lai mazinātu inflācijas ietekmi uz uzkrājumiem vai pat tos palielinātu, ir vērts apsvērt ieguldījumu iespējas. Kādam labākā izvēle būs depozīts ar fiksētiem procentiem, citam – riskantāki akciju fondi ar lielāku atdevi ilgtermiņā,” 

norāda Toms Stārosts.

Tāpat ieteicams uzkrāt drošības spilvenu, kas sedz vismaz 6 mēnešu izdevumus, tātad atbilst vismaz trīs mēnešalgām.

“Rūpes par savu finansiālo drošību ir svarīgas visiem, taču tam nevajadzētu aizēnot dzīves priekus. Palutini sevi, bet dari to apzināti un sava plānotā budžeta ietvaros. Tādā veidā ne tikai nejutīsies vainīgs, bet arī saglabāsi līdzsvaru starp finanšu disciplīnu un pilnvērtīgas dzīves baudīšanu,” 

iedrošina Toms Stārosts.