Plāno nopirkt vienu lietu, bet no veikala izej ar pilnu maisu

Emocionāla iepirkšanās ir prieks, kas bieži vien ir īss un patiesībā rada tikai problēmas. Mājās nederīgu mantu ir vairāk nekā derīgu, bankas kontā svilpo pavasara vējš un ilgtspēja pārvēršas par tukšu skaņu. Kādās situācijās emocionāla iepirkšanās ir problēma un kā izvairīties no emocionāliem pirkumiem, stāsta Citadeles Baltijas klientu pieredzes vadītāja Ginta Zemgale.

Daži mazi emocionāli pirkumi mēnesī neliecina par problēmu. Emocionāla iepirkšanās kļūst par problēmu, ja cilvēks nespēj pieturēties pie saviem finanšu mērķiem un budžeta. Arī vēlāka nožēla var liecināt, ka iepirkšanās ir bijusi nepārdomāta.

“Ja neplānotu pirkumu dēļ iznāk kavēt rēķinu apmaksu vai atcelt iepriekš plānotus svarīgākus pirkumus, iespējams, var runāt par emocionālo iepirkšanos kā par problēmu. Lai arī emocijas iegādes brīdī ir pozitīvas, pēc kāda laika parādās nožēla, jo prece var izrādīties nevajadzīga, vairs nepatikt vai arī rasties sirdsapziņas pārmetumi par vieglprātīgi iztērēto naudu,"

norāda Ginta Zemgale.

Vispirms vajag paraudzīties uz saviem pirkumiem objektīvi. Pārskati savus tēriņus bankas mobilajā lietotnē, paraugies uz mantām un drēbēm mājās – vai ir tieši tik, cik vajag, vai jau ir par daudz?

Ja mājās visa ir par daudz, bet ieradums pirkt vēl un vēl šķiet nepārvarami spēcīgs, jāmeklē iemesli. 

"Ir vērts veltīt brīdi, lai padomātu par to, ko jūti reizēs, kad vēlies iepirkties: vai esi noraizējies, bēdīgs, dusmīgs vai ļoti priecīgs? Tas viss var sekmēt vēlmi iepirkties emocionāli, lai sevi mierinātu vai apbalvotu," 

stāsta G. Zemgale.

Iepirkšanās rada pozitīvu sajūtu, jo paaugstina dopamīna līmeni smadzenēs. To pašu efektu var panākt, spēlējoties ar mājdzīvnieku vai lasot grāmatu. Kā zināms, dopamīna līmeni var arī pacelt, pārlūkojot sociālos tīklus tālrunī, lietojot alkoholu vai smēķējot. Tātad ne viss, kas liek justies labi, vienmēr ir labs.

Tā kā emocionālā iepirkšanās ir saistīta ar ieradumiem, atteikšanās no tās sākumā var būt sarežģīta. 

"To var salīdzināt arī ar pārmērīgu cukura ēšanu: emocionāli tas rada patīkamas sajūtas, ķermenis ir pieradis pie tā, un var būt grūti samazināt ikdienā uzņemto daudzumu vai vispār atteikties no našķošanās," 

salīdzina G. Zemgale.


Kā rīkoties?

  • Mācies plānot budžetu soli pa solim. Emocionālajiem tērētājiem bieži ir grūtības ievērot sava budžeta robežas. "Ir vērts sākt ar izdevumu pārskatīšanu un iedalīšanu kategorijās. Pēc tam var mēģināt izveidot tādus ikmēneša budžeta plāna variantus, kuros samazini izdevumus dažādās atsevišķās kategorijās. Mēģinot īstenot izvēlēto plānu, vari to laika gaitā pielāgot – iespējams, šo to būs grūtāk ievērot, bet citviet ietaupīt būs vieglāk," stāsta G. Zemgale. Ir grūti pieturēties pie pārāk stingra budžeta plāna, un tas var radīt papildu stresu un sajūtu, ka liedz sev kaut ko. Tāpēc nav vērts mēģināt pavisam atteikties no iepirkšanās, tomēr ir ieteicams ieplānot noteiktu summu.
  • Atpazīsti savas sajūtas. Svarīgi attīstīt savu emocionālo inteliģenci, lai atpazītu, kas tieši mudina tevi iepirkties, un spētu tikt galā ar šīm emocijām. Iespējams, saruna ar psihologu var palīdzēt izprast emocijas un atrast veidus, kā ar tām tikt galā.
  • Atrodi dopamīnu citur. Dodies pastaigā, ziedo liekās lietas vai varbūt atrodi jaunu hobiju. Tas palīdzēs koncentrēties uz kaut ko citu un, iespējams, atbrīvos emocijas, kas mudina iepirkties.
  • Pieturies pie 24 stundu likuma. Ja redzi kaut ko, ko vēlies iegādāties, atliec tā iegādi uz 24 stundām. "Šajā gadījumā tu tieši neliedz sev pirkumu, taču, visticamāk, 24 stundu laikā emocijas mainīsies un vēlamā prece nešķitīs tik vilinoša," iesaka G. Zemgale.
  • Izslēdz tiešsaistes maksājumus. Saskaņā ar Eurostat datiem 2024. gadā 77 % interneta lietotāju preces un pakalpojumus iegādājās tiešsaistē. Izslēdzot tiešsaistes maksājumus, samazinās iespēja veikt ātrus emocionālus pirkumus.
  • Nebaidies lūgt palīdzību. Ja esi nonācis finansiālās grūtībās, konsultējies ar savu banku vai parādu konsultantu.