Ekonomikas apskats 02/2025

Baltijas apskats

Pašlaik Baltijas valstu ekonomikas sniegums ir nevienmērīgs, tomēr mēs sagaidām, ka nākotnē ekonomikas cikli Baltijas valstīs kļūs līdzīgāki. Pagaidām Baltijas reģionā ekonomikas izaugsmes ziņā Lietuva joprojām ir vadībā, tai seko Latvija un tad Igaunija, kura jau kādu laiku paliek reģiona vājākais posms.

Latvijā ekonomiskā aktivitāte stagnēja, bet mēs redzam vairāk pazīmju, kas liecina par ekonomikas ciklisko atveseļošanos. Viena no galvenajām nozarēm, kurā mēs saskatām vairāk pozitīvu tendenču, ir mazumtirdzniecības nozare, ko labvēlīgi ietekmē patērētāju pirktspējas atjaunošanās, kā arī zemākas aizņemšanas izmaksas. Latvijas statistikas departamenta apkopotie dati liecina, ka 2024. gada 4. ceturksnī Latvijas mazumtirdzniecības apgrozījums bija augstākajā līmenī kopš 2022. gada 3. ceturkšņa. Līdzīgi kā Lietuvā šo atveseļošanos galvenokārt noteica nepārtikas preču segments, kas parasti ir vairāk pakļauts cikliskumam. 2024. gada 4. ceturksnī Latvijas nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums bija par 7,2 % lielāks nekā pirms gada, neņemot vērā cenu ietekmi. Jāatzīmē, ka Latvijas iekšzemes pieprasījuma atveseļošanos spēcīgi veicina pret likmju izmaiņām jutīgas kategorijas, jo 2024. gada 4. ceturksnī IT un sakaru iekārtu mazumtirdzniecība bija par 16 % lielāka nekā 2023. gada 4. ceturksnī, savukārt mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecība specializētajos veikalos salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 12 %, arī izslēdzot cenu pārmaiņu ietekmi. Tādējādi zemākas aizņemšanas izmaksas jau ietekmē Latvijas ekonomiku. Arvien vairāk pozitīvu signālu dod arī Latvijas rūpniecības sektors, kur 2024. gada decembrī saražotās produkcijas apjoms salīdzinājumā ar 2023. gada atbilstošo periodu pieauga par 3,2 % reālajā izteiksmē, t.i., izslēdzot cenu pārmaiņu ietekmi. Interesants aspekts, ko vērts uzsvērt, ir tas, ka 2024. gada decembrī Latvijas cementa rūpniecības saražotās produkcijas apjoms bija gandrīz par 16 % lielāks nekā 2023. gada atbilstošajā periodā, kas, iespējams, liecina par gaidāmo būvniecības un nekustamā īpašuma sektora aktivitātes atdzīvināšanos.

Lietuvas ekonomika turpina traukties uz priekšu, taču ir parādījušies riski, kas ir rūpīgi jāuzrauga. Lietuvas ekonomika 2024. gadu noslēdza ar ļoti stabiliem rezultātiem. 2024. gadā IKP pieauga par 2,6 %, savukārt 2024. gada 4. ceturksnī IKP palielinājās par 3,6 %. Nozaru snieguma ziņā pēdējā laikā ir vērojamas vairākas interesantas tendences. Ražošanas līmenis Lietuvas rūpniecībā, kur lielākā daļa preču tiek eksportēta, ir tikai par 1 % zemāks par pēc-Covid perioda maksimumu, kas ir labs rezultāts, ņemot vērā Vācijas rūpniecības vājo pozīciju. Mēs redzam arī skaidras pazīmes, kas liecina par cikliskās ražošanas kāpumu, piemēram, 2024. gada decembrī mēbeļu ražošanas apjoms par 9 % pārsniedza 2024. gada pavasarī sasniegto maksimālo ražošanas pīķa līmeni. Turklāt mazumtirdzniecības apgrozījums ir sasniedzis augstāko līmeni pēc-pandēmijas periodā, ko veicināja pārtikas preču pārdošanas un nepārtikas preču mazumtirdzniecības atkopšanās, 2024. gada decembrī sasniedzot vēsturiski augstāko līmeni. Šo atveseļošanos nosaka gan augstais patērētāju optimisma līmenis, gan augošā patērētāju pirktspēja. Vērojamas arī jaunas nekustamā īpašuma tirgus atveseļošanās pazīmes, jo 2025. gada janvārī dzīvokļu iegādes darījumu skaits bija par 3 % lielāks nekā 2024. gada janvārī, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu dzīvokļu iegādes darījumu skaits palielinājās par 6 %. Tomēr mēs saskatām arī būtiskus riskus, kurus turpmāk rūpīgi uzraudzīsim: 2024. gada decembrī sākām novērot pirmās Lietuvas izcelsmes preču eksporta uz Vāciju stagnācijas/neliela krituma pazīmes, kas nozīmē, ka varētu būt vērojamas pirmās Vācijas ekonomikas vājuma ietekmes izpausmes. Ņemot vērā Vācijas ražošanas uzņēmumu pieaugošo vēlmi meklēt ražošanas partnerus ārpus Vācijas, lai atgūtu konkurētspēju, mēs neredzam būtiskus riskus Lietuvas eksportam.

Igaunijā vērojamas arvien vairāk pazīmju, ka ekonomikas cikla lejupslīde tuvojas beigām, t.i., Igaunijas ekonomika ir gandrīz izkļuvusi no recesijas un ir uz ekonomikas atveseļošanās sliekšņa. Lai gan Igaunijas IKP 2024. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada ceturto ceturksni samazinājās par 0,1 %, tas bija mazākais IKP kritums kopš 2022. gada 2. ceturkšņa, kad Igaunijā sākās ekonomikas stāvokļa pasliktināšanās. Galvenie rādītāji liecina, ka Igaunijas tautsaimniecības atkopšanos veicina vairākas nozares: 2024. gada beigās vērojama būtiska Igaunijas rūpniecības dinamikas uzlabošanās, nedaudz pieauga arī ekonomiskā aktivitāte pakalpojumu nozarē. Tiek novērotas arī pirmās pazīmes, kas liecina par Igaunijas iekšzemes pieprasījuma atveseļošanos, jo 2024. gada decembrī mazumtirdzniecības apgrozījums bija par 1 % augstāks nekā 2023. gada decembrī. Gan Igaunijas rūpniecības uzņēmumu aptaujas, gan Igaunijas eksporta dati norāda uz Igaunijas ārējās tirdzniecības atveseļošanos. Igaunijas Statistikas departamenta dati liecina, ka 2024. gada 1. ceturksnī Igaunijas eksports salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 1. ceturksni samazinājās par 16 %, bet 2024. gada 4. ceturksnī eksports jau pieauga par 6 %. Igaunijas eksports ir cieši saistīts ar Skandināvijas reģionu, kas veido trešdaļu no kopējā Igaunijas eksporta. Tāpēc mēs uzskatām, ka lielā mērā Igaunijas eksporta atveseļošanos var saistīt ar pozitīvu Skandināvijas reģiona aizdevumu procentu likmju krituma ietekmi.

Baltija: prognoze 2025. gadam

Mēs sagaidām, ka 2025. gadā ekonomikas izaugsme visās Baltijas valstīs stiprināsies. Mēs paredzam, ka 2025. gadā Latvijas IKP pieaugs par 2,2 %, Lietuvas IKP palielināsies par 2,9 % un Igaunijas IKP pieaugs par 2,4 %. Viens no galvenajiem potenciāli spēcīgākā Baltijas valstu snieguma katalizatoriem ir aizņemšanas izmaksu samazināšanās, kas ietekmēs gan Baltijas valstu tautsaimniecības eksporta sektoru, gan iekšzemes sektoru. Cerot uz turpmāku pirktspējas pieaugumu Baltijas reģionā, prognozējam, ka Latvijā un Lietuvā vidējā darba samaksa palielināsies par 7 %, savukārt inflācijas līmenim Latvijā un Lietuvā 2025. gadā būtu jāsasniedz attiecīgi 2,2 % un 2,7 %. Igaunijā mēs prognozējam, ka darba algu pieaugums šogad sasniegs 5,3 %, bet inflācijas līmenis būs 3,3 %. Procentu likmju samazināšanās un pašreizējā pirktspējas atveseļošanās kļūs par impulsu, kas veicinās ekonomikas cikla stiprināšanos Baltijā. Kā vienmēr, prognozes iekļauj riskus, un mēs turpinām tās rūpīgi uzraudzīt. Līdztekus tarifiem vislielākais risks, kas jāuzrauga, ir Vācijas tautsaimniecības vājuma ietekme uz Baltijas valstu eksportu, un, iespējams, Lietuvā mēs redzam pirmās šādas ietekmes pazīmes.

Pasaules apskats

ASV ekonomika 2024. gadā palikusi starp izaugsmes līderēm Rietumvalstīs, laikā kad eirozona nav spējusi tikt tālu prom no stagnācijas. ASV mājsaimniecību tēriņi turpināja noturīgi augt visa gada garumā, situācija darba tirgū kopumā saglabājās labvēlīga un tuvāk gada nogalei pirmās pozitīvas vēsmas parādījās arī ASV ražošanas sektorā. ASV iekšzemes kopprodukts 2024. gadā uzrādīja 2,8 % pieaugumu, gandrīz neatpaliekot no 2,9 % izaugsmes pirms gada. Savukārt eirozonas aktivitātes un noskaņojuma rādījumi turējās vāji. Pēc mērenas izaugsmes gada pirmajos trīs ceturkšņos reģiona ekonomika gada nogalē atkal nonāca stagnācijā. 2024. gadā kopumā eirozonas IKP izauga par 0,7 % pēc 0,4 % pieauguma pirms gada. Vāju sniegumu turpināja demonstrēt reģiona lielākais spēlētājs Vācija – tās ekonomika samazinājās otro gadu pēc kārtas. Vācijas attīstību kavē salīdzinoši augstākas energoresursu cenas, vājš pieprasījums eksporta tirgos un ekonomikas atkarība no autorūpniecības sektora, kas iet cauri transformācijas un pārmaiņu periodam.

Eirozonas ekonomikai līdz šim nav izdevies atgūt pandēmijas laikā zaudēto izaugsmes ātrumu. Kaut arī iedzīvotāju ienākumi turpināja noturīgi augt gan ASV, gan Eiropā, eirozonas patērētāji nesteidzās tos tērēt. ASV mājsaimniecības līdz šim gandrīz visus savus ienākumus novirzīja tēriņiem, turpinot uzturēt rūkdamu ASV izaugsmes motoru. 2024. gada otrajā pusē ASV patērētāji uzkrājumiem vidēji atvēlēja tikai nedaudz virs 4 % no rīcībā esošajiem ienākumiem. Salīdzinājumam, eirozonā uzkrājumiem pēdējos ceturkšņos tika novirzīti ap 15 %. Turpinot uzlaboties mājsaimniecību labsajūtai, šī nauda varētu sākt plūst ekonomikā. Turklāt zemākas aizņemšanas izmaksas varētu sniegt papildu stimulu eirozonas mājsaimniecību tēriņiem un uzņēmumu investīcijām. Iepriekš novērotie uzlabojumi kreditēšanas nosacījumos jau sākuši pozitīvi atbalsoties eirozonas kredītu izsniegšanas un ņemšanas dinamikā.

Pēc ieilgušās pauzes rietumvalstu ražošanā, jaunā gada sākumā parādījās cerība uz sektora atlabšanu. Janvārī ASV ražotāju noskaņojumā pirmo reizi kopš 2022. gada rudens atgriezās optimisms, globālajā mērogā noskaņojums kļuva pozitīvs pēc pusgada pārtraukuma. Arī eirozonā gada sākumā bija vērojami uzlabojumi pieprasījuma pusē – jaunie pasūtījumi krita lēnāk, mazinot kopējo negatīvismu sektorā. Tuvākie mēneši rādīs kādu daļu no šiem uzlabojumiem noteica uzņēmēju vēlme papildināt produkcijas krājumus, saskaroties ar ASV importa tarifu draudiem.  

Fundamentālās izmaiņas globālās ekonomikas izaugsmē visdrīzāk neredzēsim arī šogad. Bloomberg aptaujātie analītiķi pēdējo mēnešu laikā turpināja pārskatīt uz augšu ASV prognozes un uz leju eirozonas izaugsmes prognozes. Kaut arī prognozes ASV 2025. gadam paredz nelielu izaugsmes bremzēšanos, ASV joprojām tiek sagaidīta divreiz straujāka izaugsme nekā Eiropā –  virs 2 % pret vidēji 1 % eirozonā.

Pirmās šā gada centrālo banku sēdes iezīmēja augošās atšķirības ASV un eirozonas monetārajos kursos. Pērnā gada laikā ASV Federālā rezervju sistēma un ECB vairākos piegājienos katra samazināja bāzes procentu likmes par 1 procentpunktu. Ņemot vērā inflācijas paātrinājumu kopš pērnā gada nogales un noturīgu izaugsmi, ASV FRS janvārī uzlika dolāru likmju mazināšanas ciklu uz pauzes. Papildus inflācijas atgriešanai atpakaļ uz skatuves, arī D. Trampa jaunās administrācijas potenciāli inflaciozās iniciatīvas lika tirgus dalībnieki atteikties no zemu likmju scenārija, praktiski atmetot cerības uz papildus likmju pazeminājumiem ASV. Nākamais dolāru likmju samazinājums ASV netiek gaidīts ātrāk par šā gada vasaru, un kopumā investori neparedz, ka likmes ASV 2025. gadā aizies sevišķi zemāk par 4,0 % apgabalu.

Atšķirībā no FRS, ECB janvārī turpināja mazināt likmes. Kaut arī inflācija kopš rudens atsāka mēreni paātrināties arī eirozonā, vājš ekonomikas fons reģionā joprojām ļauj sagaidīt eirozonā tālāko likmju pazeminājumu. Finanšu tirgus dalībnieki paredz, ka ECB mazinās likmes arī nākamajā sēdē martā un līdz gada beigām varētu pazemināt ECB depozīta likmi līdz 2 % apgabalam. Tas nozīmē, ka arī eirozonas aizņēmējiem būtiskas EURIBOR likmes varētu nostabilizēties tuvu šiem līmeņiem. Eirozonā pamatojumu mīkstākai monetārai politikai atrast ir vieglāk nekā ASV, taču ECB nevar atļauties agresīvi mazināt likmes, neskatoties pārī okeānam. Pazeminot procentu likmes daudz straujāk nekā FRS, eiro aktīvi var sākt zaudēt pievilcību investoru acīs. Mazāks pieprasījums pēc eiro vājina eiro un sadārdzina eirozonas importu dolāru izteiksmē. Tas savukārt draud pastiprināt inflāciju un var strādāt pretēji ECB interesēm. Papildus tam arī nesenais gāzes cenu pieaugums Eiropā un noturīga pakalpojumu cenu inflācija var radīt ECB rindās zināmu diskomfortu.

Jaunievēlētā ASV prezidenta D. Trampa nerimstoši tarifu draudi ir ienesuši papildu nenoteiktību pasaules ekonomikā un svārstīgumu finanšu tirgos. Importa tarifu ieviešana lielākajiem ASV tirdzniecības partneriem un valstu atbilde uz tiem var slāpēt globālo ekonomikas izaugsmi un radīt papildu inflācijas spiedienu, sevišķi pašā Amerikā. Kaut arī D. Tramps neskopojās ar draudiem, faktiskie tarifi pagaidām tika piemēroti tikai Ķīnai. Tarifi metālu importam nestāsies spēkā ātrāk par marta vidusdaļu, savukārt ASV tuvākajiem kaimiņiem, Kanādai un Meksikai, importa tarifu piemērošana tika atlikta īsi pēc to ieviešanas. Šīs trīs valstis nodrošina gandrīz pusi no vairāk kā triljonu dolāru ASV tirdzniecības deficīta ar pārējo pasauli. Tarifu riski pastāv arī Eiropai, ar kuru ASV vēsturiski ir izveidojies liels tirdzniecības deficīts, taču pagaidām viss ir tikai draudu un spekulāciju līmenī. Eiropas Savienības valstu eksports uz ASV veido vairāk kā pustriljonu eiro jeb piektdaļu no visa eksporta ārpus ES valstīm. Papildu tarifu draudiem, riskus Eiropas ražotājiem varētu radīt citu valstu eksportētāji, kas baidoties no ASV tarifiem varētu meklēt noietu savai produkcijai Eiropas tirgū.  

Pēc D. Trampa atkārtotās ievēlēšanas investori un ekonomisti sākuši vilkt paralēles ar pirmo termiņu no 2017. līdz 2021. gadam. Toreiz D. Tramps galvenokārt piekopa “gāzi grīdā” pieeju valsts finansēm. Līdz šim viss liecina, ka šāda prakse varētu turpināties arī šoreiz. ASV uzņēmumiem tas varētu nozīmēt labvēlīgāku nodokļu un biznesa vidi. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc kaut arī iepriekšējā Trampa administrācija palikusi atmiņā ar tarifu kariem, D. Trampa pirmo termiņu pavadīja finanšu aktīvu cenu inflācija un biznesa noskaņojums pārsvarā turējās pozitīvs.