Baltijas ekonomikas apskats 06/2024
Izaugsme pasaules ekonomikā saglabājas spēcīga, neskatoties uz daudziem riskiem un ģeopolitisko spriedzi.
Pēdējos divos gados pasaules IKP pieaugums ir pārsniedzis 3%, tomēr šis pieaugums ir bijis netipisks, ko galvenokārt noteica pakalpojumu nozaru atkopšanās no pandēmijas ierobežojumiem. Piemēram, aviācijas lidojumi pasaulē 2024. gadā beidzot ir atgriezušies 2019. gada līmenī. Turpretim apstrādes rūpniecība un pasaules tirdzniecība kopš 2022. gada sākuma ir piedzīvojusi mērenu lejupslīdi, taču apsteidzošie rādītāji liecina, ka šī lejupslīde tuvojas beigām. Krājumu samazināšanas cikls rūpniecībā norāda uz iespējamu situācijas uzlabošanos rūpniecībā, transportā un globālajā tirdzniecībā. Turklāt inflācijas kritums un pakāpeniska procentu likmju samazināšana veido pozitīvu fonu patēriņa pieaugumam 2024. gadā. Tomēr būvniecības nozare ir kļuvusi par ekonomikas vājāko posmu augsto procentu likmju dēļ, kas ietekmē gan dzīvojamo, gan komerciālo nekustamo īpašumu tirgu. Saskaņā ar SVF 2024. gada aprīļa Pasaules ekonomikas apskatu, pasaules IKP 2023. gadā pieauga par 3,2%, un sagaidāms, ka pasaules ekonomika saglabās šādu pieauguma tempu arī 2024. gadā. Tomēr izaugsme joprojām ir trausla, un to apdraud nelabvēlīga ģeopolitiskā situācija, konflikti Ukrainā un Tuvajos Austrumos, augstās procentu likmes un parādu līmenis, Ķīnas nekustamā īpašuma tirgus lejupslīde, kā arī citi riski.
Ekonomikas izaugsmes perspektīvas eirozonā uzlabojas.
Lai gan izaugsme eirozonā ir bijusi vāja, arvien vairāk tajā ir redzamas stabilizācijas pazīmes un izaugsmes prognozes ir sākušas uzlaboties pēc 2023. gadā piedzīvotās recesijas. Inflācija eiro zonā ir samazinājusies, un 2024. gada jūnijā ECB ir uzsākusi procentu likmju samazināšanas ciklu. Augstās procentu likmes ir ierobežojušas jaunu kreditēšanu un būvniecību, taču tagad ir pazīmes, ka pieprasījums pēc kredītiem sāk uzlaboties un Vācijā vairs nepalielinās to būvniecības uzņēmumu īpatsvars, kuri ziņo par pasūtījumu trūkumu. Vienlaikus labvēlīga situācija darba tirgū turpina sekmēt reālo ienākumu pieaugumu, kā rezultātā ievērojami sācis uzlaboties patērētāju noskaņojums, lai gan Vācijā patērētāji joprojām palielina uzkrājumus, jo mājsaimniecības turpina cīnīties ar augstās inflācijas sekām un šobrīd prioritāte ir savas finansiālās situācijas uzlabošanu. Tajā pašā laikā eirozonas patērētāju vēlme iegādāties ilglietojuma preces šobrīd ir augstāka nekā ECB procentu likmju paaugstināšanas cikla sākumā. Uzņēmēju aptaujas arī norāda uz gatavo preču krājumu samazināšanos rūpniecībā, kam vajadzētu veicināt jaunu biznesa pasūtījumu pieaugumu. Saskaņā ar Bloomberg konsensa prognozēm, sagaidāms, ka IKP pieaugums eirozonā paātrināsies no 0,4% 2023. gadā līdz 0,7% 2024. gadā. Tomēr pēdējos mēnešos dabasgāzes cenas eirozonā pieaugušas par vairāk nekā 30%. Ja šī tendence turpināsies, tā varētu traucēt apstrādes rūpniecības atveseļošanos un radīt jaunu cenu spiedienu, kas, iespējams, aizkavēs procentu likmju samazināšanu eirozonā.
ASV ekonomika ir augusi straujāk kā gaidīts, taču tajā ir parādījušās vājuma pazīmes.
Izaugsme ASV joprojām ir spēcīga, un saskaņā ar pašreizējā Bloomberg konsensa prognozēm, 2024. gadā ASV ekonomika varētu augt par 2,4%. Faktiski izaugsmes prognozes 2024. gadam šobrīd ir augstākas nekā tās bija 2022. gada sākumā, pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, 9% inflācijas un procentu likmju pieauguma par 5,25%. Uzņēmēju noskaņojums ASV joprojām ir pozitīvs, bezdarba līmenis ir zems, un algas turpina augt. Tomēr pēdējo mēnešu laikā daži ekonomiskie rādītāji ir pasliktinājušies. Piemēram, ir kritušies mazo uzņēmumu nodomi pieņemt darbā darbiniekus, pieauguši kredītu kavējumi, patēriņa kredītu kavējumi ir pārsnieguši 2019. gada līmeni, un maijā strauji sarukuši jaunie biznesa pasūtījumi rūpniecībā. Šie faktori liecina par iespējamu ASV ekonomikas palēnināšanos 2024. gada otrajā pusē.
Globālās inflācijas līmenis ir samazinājies un tagad ir tuvu centrālās bankas mērķiem.
Galvenais inflācijas krituma iemesls ir enerģijas un resursu cenu samazināšanās. Tikmēr citas cenas nav samazinājušās, pakalpojumu inflācija attīstītajās ekonomikās joprojām ir augsta, un atsevišķi inflācijas gaidu indikatori joprojām krietni pārsniedz iepriekšējo līmeni. Piemēram, eirozonā, neraugoties uz nelielo ekonomikas lejupslīdi 2023. gadā, patēriņa cenas, izņemot enerģiju un neapstrādātu pārtiku, kopš 2023. gada beigām ir palielinājušās par 2%. Šis kāpums ir tikai nedaudz mazāks nekā cenu kāpums 2022. un 2023. gada sākumā, un ievērojami augstāks nekā jebkurā citā gadā iepriekšējā desmitgadē. Tikmēr ASV inflācija kopš 2023. gada vidus ir iestrēgusi aptuveni 3% līmenī, neskatoties uz iepriecinoši zemo mēneša inflāciju 2024. gada maijā. Tas norāda, ka inflācijas spiedieni ekonomikā joprojām ir ievērojami. Spēcīgi darba tirgi ir bijis galvenais iekšzemes inflācijas veicinošais faktors, taču pēdējos ceturkšņos algu pieaugums beidzot ir palēninājies gan ASV, gan eiro zonā līdz aptuveni 3% gadā.
Enerģijas un citu resursu cenas vairs nesamazinās.
Kopš 2022. gada vidus pasaules resursu cenas ir samazinājušās par gandrīz 30%, tomēr kritums, kas palīdzēja samazināt kopējo inflācijas līmeni, ir apstājies. Kopš 2024. gada februāra pasaules resursu cenas ir pieaugušas par gandrīz 10%, savukārt vara, zelta, alumīnija un atsevišķu pārtikas resursu cenas kopš gada sākuma ir pieaugušas par vairāk nekā 10%. Turklāt eirozonā dabasgāzes cenas pēdējos mēnešos ir pieaugušas un tagad pārsniedz 35 eiro par megavatstundu. Šo dabasgāzes cenu kāpumu veicinājis gan situācijas uzlabošanās rūpniecībā, gan karš Gazā, kā dēļ ir traucēta kuģošanu Sarkanajā jūrā un ir būtiski samazinājies SDG eksports no Tuvajiem Austrumiem uz Eiropu. Ģeopolitisko risku dēļ pasaulē ir pieaugušas arī jūras transporta izmaksas. Pieaugošās preču, transporta un enerģijas cenas nozīmē, ka inflācijas atgriešana līdz 2% varētu būt izaicinājums. Gaidāmā izaugsmes atjaunošanās apstrādes rūpniecībā un ģeopolitiskā spriedze turpina atbalstīt naftas cenas. Tomēr OPEC valstīm pašlaik ir neparasti lielas brīvās naftas ieguves jaudas, kas ļautu tām palielināt naftas ieguvi, ja naftas pieprasījums augtu, un tam vajadzētu palīdzēt mazināt naftas cenu pieaugumu potenciālu.
Procentu likmju samazināšanas cikls ir sācies, taču likmju samazināšana būs pakāpeniska.
Lai gan inflācija eirozonā un ASV ir ievērojami samazinājusies, un ECB 2024. gada jūnijā spēra pirmo soli, samazinot procentu likmes par 0,25%, inflācija joprojām atrodas virs centrālo banku noteiktajiem mērķiem un ir bijusi noturīgāka, nekā gaidīts. Tā rezultātā finanšu tirgi ir ievērojami samazinājuši 2024. gadā prognozēto procentu likmju samazinājumu skaitu. Ja gada sākumā finanšu tirgi gaidīja 6 vai 7 procentu likmju samazinājumus 2024. gadā, taču tagad tiek sagaidīts, ka procentu likmes ASV tiks samazinātas tikai vienu vai divas reizes. Jūnija sanāksmē arī Federālo rezervju sistēma samazināja savu prognozi par iespējamo procentu likmju samazinājumu skaitu 2024. gadā no trim līdz vienam. Pirmā ECB procentu likmju samazināšanas ietekme uz kreditēšanu, visticamāk, būs neliela. ECB likmju samazināšanas lēmums jau iepriekš tika plaši komunicēts, finanšu tirgos faktiski bija gaidīts un lielā mērā iecenots EURIBOR likmēs. Piemēram, sešu mēnešu EURIBOR likme jau bija samazinājusies no nedaudz vairāk kā 3,9% marta sākumā līdz 3,75% dienu pirms ECB lēmuma. Turpmāka tirgus procentu likmju samazināšanās būs atkarīga no turpmākajiem ECB lēmumiem, un ir sagaidāms, ka ECB 2024. gadā pazeminās likmes vēl vienu vai divas reizes. Tomēr ar inflāciju saistītās problēmas ne tuvu nav beigušās, un ilgtermiņa procentu likmes joprojām ir krietni virs iepriekšējā desmitgadē novērotajiem līmeņiem. Atgriešanās pie ļoti zemām vai nulles likmēm tuvākajā laikā ir maz ticama.
Pozitīvu ekonomikas izaugsmi ir veicinājusi valstu aizņemšanās un tēriņi.
Neskatoties uz augsto inflāciju, fiskālā politika daudzās attīstītajās ekonomikās joprojām ir ļoti stimulējoša, valdības turpina aizņemties, budžeta deficīti ir augsti un turpina pieaugt valstu parādi. ASV, neskatoties uz spēcīgo ekonomikas izaugsmi, tiek prognozēts, ka budžeta deficīts gan 2024., gan 2025. gadā pārsniegs 6% no IKP — līmenis, kāds iepriekš bija vērojams tikai dziļu ekonomikas kritumu vai karu laikā. Tas jau ir izraisījis strauju procentu likmju izdevumu pieaugumu. Eirozonā budžeta deficīti ir mazāki, un valdības parādiem ir garāki atmaksas termiņi, kas ir ierobežojis procentu likmju kāpuma negatīvo ietekmi uz valsts finansēm. Stimulējošā fiskālā politika arī daļēji kompensē augsto procentu likmju ietekmi. Pašreizējās valdību prioritātes — lielāki militārie izdevumi kara dēļ Ukrainā, cīņa pret klimata pārmaiņām un zaļais kurss, pieaugošs protekcionisms un ražošanas atgriešana rietumos — veicina valsts izdevumu pieaugumu. Fiskālā disciplīna šobrīd nav politiska prioritāte, tomēr negatīvā reakcija finanšu tirgos uz nesenajiem vēlēšanu pārsteigumiem Francijā uzsver lielo fiskālo deficītu un augsta parāda līmeņa radītos riskus un to, ka tirgus noskaņojums var strauji mainīties.
IKP pieaugums Baltijā 2024. gada pirmajā ceturksnī bija spēcīgākais kopš 2022. gada sākuma.
2024. gada 1. ceturksnī Latvijas IKP pieauga par 0,1%, salīdzinot ar 2023. gada 1. ceturksni, un Lietuvas IKP pieauga par 2,9%, savukārt Igaunijas IKP samazinājās par 2,4%. Lai gan kopējās ekonomikas perspektīvas joprojām ir neskaidras ģeopolitiskās situācijas dēļ, augstajām procentu likmēm un vājo izaugsmi eirozonā, ceturkšņa ietvaros IKP 2024. gada 1. ceturksnī pieauga par 0,9% Latvijā un 0,8% Lietuvā, bet samazinājās par 0,5% Igaunijā. Lai gan Latvijā un Lietuvā izaugsme joprojām ir mērena, šī ir spēcīgākā ceturkšņa izaugsme Baltijā kopš 2022. gada. Igaunija turpina atpalikt no Latvijas un Lietuvas augstāku procentu likmju dēļ, kas ir vairāk ietekmējis Igauniju, jo Igaunijā ir augstāks mājsaimniecību un uzņēmumu parādu līmenis. Tomēr īstermiņa apsteidzošie uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji Baltijā turpina uzlaboties. Tas kopā ar iepriecinošajiem pirmā ceturkšņa IKP datiem liek domāt, ka recesija Baltijā ir beigusies un 2024. gadā turpināsies mērena un cikliska ekonomikas atveseļošanās.
Kopš 2023. gada sākuma inflācija Baltijā ir strauji samazinājusies.
Maijā inflācija Latvijā un Lietuvā samazinājās līdz gandrīz 0%, savukārt Igaunijā tā noslīdēja līdz 2,9%. Igaunijā inflāciju 2024. gadā ir augstāka PVN likmes paaugstināšanas dēļ. Inflācijas samazināšanās Baltijā pamatā ir saistīta ar zemāku enerģijas cenu radītu bāzes efektu. Tomēr lētākas enerģijas cenas nav izpaudušās zemākās preču vai pakalpojumu cenās. Tā vietā iekšzemes cenas turpina augt, lai gan lēnāk nekā iepriekš, un inflācijas spiediens vietējā ekonomikā saglabājas. Inflācijas gaidas pakalpojumu nozarēs salīdzinājumā ar iepriekšējo desmitgadi joprojām ir paaugstinātas, savukārt pakalpojumu cenu inflācijai Latvijā un Lietuvā joprojām pārsniedz 5%. Latvijā pakalpojumu cenas kopš 2024. gada sākuma ir pieaugušas par vairāk nekā 3%. Lai gan nākamajā ziemā joprojām ir potenciāls zemākām apkures izmaksām, kopējais inflācijas līmenis Baltijā tuvākajos mēnešos, visticamāk, sāks palielināties, jo energoresursu cenu krituma radītais bāzes efekts vairs neietekmēs gada inflācijas rādītājus.
Neskatoties uz vājo ekonomikas izaugsmi, situācija darba tirgū Baltijā joprojām ir pozitīva.
Bezdarbs Baltijas valstīs joprojām ir tuvu vēsturiski zemākajam līmenim, lai gan 2023. gada otrajā pusē un 2024. gada pirmajā ceturksnī tas ir pieaudzis ekonomikas krituma dēļ, it īpaši būvniecībā un apstrādes rūpniecībā. Lai gan nodarbināto skaits Baltijā ir nedaudz samazinājies, galvenais bezdarba kāpuma cēlonis ir drīzāk piedāvājuma puses faktori. Pozitīvais migrācijas saldo, tostarp bēgļi no Ukrainas, ir palielinājis darbaspēka piedāvājumu, un ir pieaudzis cilvēku skaits, īpaši sieviešu, kas ir sākuši meklēt darbu, lai gan pirms gada to nemeklēja. Augstā inflācija, iespējams, ir galvenais iemesls sieviešu pieaugošai līdzdalībai darba tirgū, jo vairāk ģimenēm ir nepieciešama otrā alga, lai segtu izdevumus. Turklāt dzimstības samazināšanās dēļ ir samazinājies to sieviešu skaits, kuras atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, un COVID-19 pandēmijas laikā daudzas sievietes pameta darba tirgu dēļ attālinātajām mācībām vai rūpēm par ģimenes locekļiem. Šīs sievietes tagad atgriežas darba tirgū. Demogrāfija gan joprojām ir galvenais faktors darba tirgū, jo Baltijas valstīs samazinās darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits. Zemais bezdarba līmenis turpina radīt spiedienu uz algām, un 2024. gada 1. ceturksnī vidējā alga Latvijā pieauga par 11%, Lietuvā par 10,3%, bet Igaunijā par 8,8%. Spēcīgs algu pieaugums bez produktivitātes pieauguma var novest pie konkurētspējas zuduma, tomēr Latvijā un Igaunijā algu pieaugums ir atpalicis no inflācijas kopš 2021. gada, un algas tikai tagad panāk inflāciju.
Apstrādes rūpniecība pēdējos divos gados ir bijusi viena no nozarēm ar vājāko sniegumu.
Algas Baltijā turpina strauji augt, bezdarba līmenis kopumā ir zems, un inflācija šobrīd ir zem 1% Latvijā un Lietuvā un zem 3% Igaunijā. Patērētāju noskaņojums Baltijā uzlabojas, mājsaimniecību finanšu situācijas novērtējumam nākamajos 12 mēnešos Lietuvā sasniedzot vairāku gadu augstāko līmeni, un mazumtirdzniecība Lietuvā aug jau kopš 2023. gada beigām. Mazumtirdzniecība un patērētāju noskaņojums Igaunijā atpaliek no Lietuvas un Latvijas. Lielāka mājsaimniecību parādu līmeņa dēļ Igaunijas patērētājus vairāk ir ietekmējušas augstās procentu likmes, un nedaudz vājāks algu pieaugums Igaunijā nav ticis līdzi inflācijai. Latvijā algas kopš 2021. gada sākuma pieaugušas par 33%, savukārt cenas augušas par 35%, tāpēc būtiskam patēriņa pieaugumam nav bijis pamata, un mājsaimniecības par prioritāti izvirzījušas sava finansiālā stāvokļa uzlabošanu. Tikai Lietuvā algu pieaugums pēdējos trīs gados ir pārsniedzis cenu pieaugumu, veicinot mazumtirdzniecības apjoma pieaugumu. Mazumtirdzniecības sektora kopējās perspektīvas saglabājas pozitīvas, jo Baltijas valstīs turpina strauji augt algas, inflācija ir zema, atkal pieaug mājsaimniecību noguldījumi bankās, un šogad gaidāma procentu likmju pakāpeniska samazināšanās.
Mazumtirdzniecības stagnācija, iespējams, tuvojas beigām.
Eiropas Komisijas uzņēmējdarbības aptaujas liecina, ka krājumu līmeņi Baltijas ražošanas nozarē ir sasnieguši maksimumu, un krājumu samazināšanās cikls Eiropā būs būtisks faktors ražošanas un transporta nozares atveseļošanā Baltijas reģionā. Krājumiem samazinoties, tas veicinās jauno rūpnieciskos pasūtījumu palielināšanos, un uzņēmēju aptauju dati jau liecina, ka Lietuvas uzņēmumi jau ziņo par nepietiekamiem preču krājumiem noliktavās un turpina paaugstināt ražošanas prognozes. Piemēram, janvārī prognozes par apstrādes rūpniecības izlaidi Lietuvas rūpniecības sektorā sasniedza 12 mēnešu augstāko līmeni. Tomēr sagaidāms, ka atveseļošanās rūpniecībā būs mērena un nevienmērīga. Piemēram, pieprasījums būvniecības sektoros Vācijā un Zviedrijā joprojām ir vājš augsto procentu likmju ietekmes dēļ. Savukārt, Zviedrijā jaunu mājokļu būvniecības uzsākšana ir samazinājusies līdz vairāku gadu zemākajam līmenim. Līdz ar to, lai gan ir sagaidāms, ka kopējais pieprasījums apstrādes rūpniecībā pieaugs, tas nenotiks visās nozarēs vienlaikus un būvmateriālu, koksnes izstrādājumu un atsevišķu metālizstrādājumu segmentu ražotāji 2024. gadā, visticamāk, nepiedzīvos būtisku pieprasījuma pieaugumu.
Būvniecībā 2024. gadā ir gaidāms kritums un nozare joprojām ir vājākais posms ekonomikā.
2024. gada 1. ceturksnī būvniecības apjoms Igaunijā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās par 12,6%, bet Latvijā - par 5,7%. Turpretī Lietuvā būvniecība pieauga par 7,7%, infrastruktūras objektu būvniecībai pieaugot par vairāk nekā 25%. Privātajā sektorā augstās procentu likmes ir mazinājušas nekustamā īpašuma tirgus aktivitāti, jo potenciālie pircēji gaida procentu likmju samazinājumu. Vājā pieprasījuma dēļ dzīvojamo māju jaunbūvēs ir pieaudzis nepārdotu īpašumu skaits, kas mudina attīstītājus atlikt jaunus projektus vai realizēt tos mazākā mērogā. Neskatoties uz to, nekustamā īpašuma cenas nav samazinājušās, un, procentu likmēm pēdējos mēnešos sākot nedaudz samazināties, kopš 2024. gada sākuma jaunu hipotekāro kredītu izsniegšana atkal ir palielinājusies. Privātā sektora samazinājumu būvniecībā kompensē spēcīgais pieprasījums publiskajā sektorā, ko veicina ES fondi un ar enerģētiku saistītas investīcijas.
Banku nozare Baltijā atrodas labā situācijā, lai palielinātu kreditēšanu un veicinātu ekonomikas izaugsmi.
Pēc ECB un citu centrālo banku veiktās procentu likmju paaugstināšanas, lai ierobežotu inflāciju, banku rentabilitāte Baltijas valstīs ir būtiski palielinājusies, jo kredītu procentu likmes pieauga ātrāk nekā banku finansēšanas izmaksas, kā rezultātā būtiski pieauga neto procentu ieņēmumi. Tajā pašā laikā augstās procentu likmes, inflācija un ekonomikas lejupslīde negatīvi ietekmēja patērētājus un uzņēmumus, izraisot noguldījumu un kredītu pieauguma palēnināšanos 2023. gadā. Neskatoties uz šiem izaicinājumiem, šobrīd ir redzamas pazīmes, ka situācija ekonomikā ir sākusi uzlaboties. Inflācijas samazināšanās dēļ Latvijā un Lietuvā paātrinās noguldījumu gada pieauguma temps, jo mājsaimniecības par prioritāti izvirza savas finanšu situācijas uzlabošanu. Un, neskatoties uz joprojām augstajām procentu likmēm, jaunā kreditēšana joprojām ir stabila, ko veicina arī pieaugošā mājsaimniecību un uzņēmumu pārliecība, ka procentu likmes, visticamāk, ir sasniegušas augstāko līmeni. Neskatoties uz to, kreditēšana Latvijā turpina atpalikt no Lietuvas un Igaunijas, ko lielā mērā nosaka vājāka hipotekārā kreditēšana un zemāks finansējuma līmenis nekustamo īpašumu un būvniecības sektorā.
Situācija pasaules ekonomikā joprojām ir neskaidra, tomēr sagaidāms, ka 2024. un 2025. gadā Baltijas valstu ekonomikas izaugsme uzlabosies.
Neskatoties uz dažādiem riskiem, pasaules ekonomika turpina augt, savukārt eirozonā pēdējā laikā ir uzlabojies uzņēmēju noskaņojums. Latvijā un Lietuvā līdz ar inflācijas samazināšanos ir uzlabojies patērētāju noskaņojums, un 2024. gada otrajā ceturksnī visās Baltijas valstīs būtiski pieauga jaunie rūpniecības pasūtījumi. Paredzams, ka atkopšanās pasaules rūpniecībā, ko veicinās krājumu samazināšanas cikls, sekmēs izaugsmi rūpniecības un loģistikas nozarēs Baltijā. Vienlaikus sagaidāms, ka kopumā labā situācija darba tirgū, darba algu kāpums un zemā inflācija veicinās mazumtirdzniecības, un vietējo pakalpojumu pieaugumu. Tikmēr situācija būvniecībā ir neskaidra. Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pieaug valdības investīcijas, ko atbalsta ES finansējums un enerģētikas nozares projekti. Tomēr privātais sektors joprojām ir piesardzīgs augsto procentu likmju dēļ, un tas var izraisīt būvniecības apjomu samazināšanos 2024. gadā. Paredzams, ka 2024. gadā inflācija Baltijā saglabāsies zema, taču tā sāks pieaugt gada beigās, jo mazināsies zemāku enerģijas cenu radītie bāzes efekti. Iekšzemes inflācija, visticamāk, saglabāsies gana augsta, pateicoties spēcīgam algu kāpumam, zemam bezdarba līmenim un paaugstinātām inflācijas gaidām, īpaši pakalpojumu sektorā. Paredzams, ka 2025. gadā inflācija palielināsies virs 2%. Algu pieaugums turpina apsteigt produktivitāti, taču tiek prognozēts, ka 2025. gadā tas kļūs mērenāks, jo algu kāpumu privātajā sektorā ierobežos vāja IKP izaugsme un inflācijas samazināšanās. Vienlaikus paredzams, ka algas sabiedriskajā sektorā pieaugs straujāk nekā privātajā sektorā, jo būtiski pieaugs valsts sektora izdevumi.
Ekonomikā joprojām pastāv būtiski riski.
Lai gan apsteidzošie ekonomiskie rādītāji liecina par ekonomikas uzlabošanos Eiropā, ASV ekonomikā parādās dažas vājuma pazīmes, un Ķīna turpina cīnīties ar lejupslīdi savā nekustamo īpašumu sektorā. Taču būtiskākie riski šobrīd saistīti ar ģeopolitisko situāciju pasaulē un reģionā. Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu turpinās, konflikti Tuvajos Austrumos jau ir negatīvi ietekmējuši globālo tirdzniecību, un turpina saasināties spriedze starp ASV un Ķīnu. Līdz šim šo ģeopolitisko faktoru ietekme uz Baltiju ir bijusi salīdzinoši ierobežota. Tomēr kara ietekme ir viens no faktoriem, kā dēļ S&P kredītreitingu aģentūra visām Baltijas valstīm samazināja kredītreitingu. Turklāt inflācija attīstītajās valstīs nesamazinās tik strauji kā gaidīts, kas liek domāt, ka procentu likmes var palikt augstākas ilgāk. Un, neskatoties uz pozitīvo ekonomikas izaugsmi, daudzās valstīs joprojām ir lieli budžeta deficīti un parāda līmenis ir augsts. Ņemot vērā pašreizējo augsto procentu likmju vidi, dažu valstu fiskālā politika var kļūt neilgtspējīga, ja turpmākajos gados netiks būtiski samazināts budžeta deficīts.