5 padomi veiksmīgai budžeta plānošanai inflācijas apstākļos

Jebkurš no mums ik dienu pieņem lēmumus par sava vai ģimenes budžeta plānošanu. Vieni saviem tēriņiem aktīvi seko līdzi, uzskaitot visus izdevumus un pieturoties pie plānotā budžeta. Savukārt citi, nomaksājot ikmēneša rēķinus, savas finanses tērē intuitīvi pēc vēlmes un nepieciešamības. Katram ir svarīgi atrast savu finanšu pārvaldīšanas veidu, tomēr situācijās, kad ikdienā ienāk izmaiņas, piemēram, inflācijas apstākļos pieaug produktu un pakalpojumu cenas, mainās ikmēneša ienākumi vai parādās vēlme iekrāt lielākam mērķim, ir būtiski pievērsties pārdomātai budžeta plānošanai.  

Lai palīdzētu saprast, ar ko sākt savu vai ģimenes finanšu plānošanu, esam apkopojuši piecus praktiskus padomus, konsultējoties ar mūsu grupas uzņēmuma CBL Life valdes priekšsēdētāju un finanšu eksperti Annu Fišeri-Kaļķi. 

1. Nospraud mērķi 

Pirms ķeries pie budžeta plānošanas, ir svarīgi nospraust mērķi, piemēram, vēlmi uzkrāt drošības spilvenam vai iekrāt bērnu izglītībai. Iespējams, tie var būt arī vairāki mazi mērķi, kas palīdzēs tev strukturizēt savas izmaksas, lai nebūtu jāraizējas par ikmēneša izdevumu apmaksu. 

2. Izvērtē savu finansiālo situāciju 

Kad mērķis definēts, laiks novērtēt savu pašreizējo finansiālo situāciju. Tam noderēs blociņš, Excel tabula vai kāda no budžeta plānošanas lietotnēm.  

Vienā pusē saliec visus ieņēmumus – alga, pabalsti vai jebkādi citi ieņēmumi. Otrā pusē uzskaiti visus izdevumus – rēķini, saistības, izdevumi par pārtiku, transportu utt. Lai precīzi sarakstītu izdevumus un saprastu, kur aiziet finanšu līdzekļi, ir vērts apskatīt bankas konta izrakstu par iepriekšējiem mēnešiem. Ja ikdienā bieži neizmanto bankas karti, bet, piemēram, iepērcies pārtikas veikalā, kas klientiem piedāvā atlaides ar klienta karti, pirkumu vēsturi iespējams apskatīt arī veikala klientu portālā.  

“Kad sākam runāt par izdevumiem, nāk prātā rēķini un maksājumi, bet īstenībā vislielākie tēriņi ir pārtika, un kā otrais, kur patērējam visvairāk, ir mūsu mājoklis,” saka Anna Fišere-Kaļķe. 

Tāpat bieži tiek aizmirsti tādi izdevumi, kā ikmēneša abonementi – Netflix, Spotify, iTunes vai Microsoft lietotņu maksa. Iesakām visos šos izdevumus salikt savā finansiālās situācijas aprēķinā, jotikai apzinot visas ikmēneša izmaksas būs iespēja saprast, kurās pozīcijās iztērē vairāk nekā gribētu, un kuras pozīcijas nav iekļautas budžetā vispār.  

“Lai izdarītu lēmumus finanšu situācijas uzlabošanai, ir jāzina, kāda ir bilance jeb atlikums. Vai tāds šobrīd ir, vai arī budžets ir pārtērēts. Precīzais aprēķins palīdzēs saprast, kā rīkoties tālāk,” skaidro Citadeles finanšu eksperte.

3. Izveido rīcības plānu 

Bieži, tikai mirklī, kad izdevumi ir salikti uz lapas, iespējams ieraudzīt patieso budžeta ainu. Iezīmējas visi mazie izdevumi, kas ikdienā pazūd lielāku pirkumu vidū. Un parādās arī budžeta trūkumi, piemēram, nav paredzēts budžets drošības spilvenam vai kādam ilgtermiņa mērķim. Tādā gadījumā ir vēlams izveidot rīcības plānu, pārskatot, kurus izdevumus iespējams samazināt, lai sasniegtu izvirzīto mērķi. Iespējams pārtika ir jāiegādājas vienreiz nedēļā, lai izvairītos no papildu pirkumiem ikdienā vai, iespējams, atteikties no ikmēneša abonementa lietotnē, ko neizmanto vai izmanto pārāk reti. Katrs pirkums ir jāvērtē kā investīcija savā labklājībā.  

“Kad mēs pieķeramies pie savām finansēm, mēs esam diezgan kategoriski, tāpat kā, kad mēs ejam uz diētas. Un ļoti bieži cilvēki sāk diezgan ātri padoties, jo nevar tik krasi mainīt savu ikdienu. Tāpēc šeit ir ieteikums neiet galējībās. Atrast zelta vidusceļu. Kad mēs sarēķinām ieņēmumus, izdevumus un izvērtējam savas izdevumu pozīcijas, mēs skatāmies, ko mēs varam uzkrāt un nolikt saviem mērķiem. Mērķiem ir jābūt skaidriem, ir jāsaprot, kur tu gribi iet – tu gribi labāk dzīvot, tu gribi nebaidīties par savu rītdienu, gribi drošības spilvenu, vai arī uzkrāt līdzekļus savām atvasēm labākai izglītībai,” stāsta Anna Fišere-Kaļķe. 

4. Izveido drošības spilvenu neparedzētiem gadījumiem 

Drošības spilvens ir viena no svarīgākajām budžeta sastāvdaļām, kas bieži tiek pamesta novārtā. Par drošības spilvenu tiek dēvēts naudas uzkrājums, kas paredzēts dažādu negaidītu situāciju gadījumā, piemēram, pēkšņi jāiegulda automašīnas remontā vai jālabo mājas jumts. Šāds uzkrājums vajadzīgs jebkuram cilvēkam un ģimenei, jo visu paredzēt nav iespējams, tādēļ ir svarīgi sagatavoties dažādām nākotnes situācijām. 

Uzkrājuma lielums ir atkarīgs no cilvēka vai ģimenes ikmēneša izdevumu apjoma – jo lielāka labklājība, jo lielāks uzkrājums ir nepieciešams. Minimums, ko būtu jāuzkrāj, ir līdzekļi divu vai trīs mēnešu izdevumu apmērā.   

“Mums vienmēr jāparedz kā minimums 20 % uzkrājumiem.  Piemēram,  nopelnījām 100 eiro, 20 eiro noliekam, lai šie 20 eiro strādā mūsu labklājības labā un vairo mūsu drošību par rītdienu,” iesaka Anna. 

5. Izmanto bezmaksas atbalsta iespējas finanšu plānošanā 

Ja drošības spilvens ir izveidots, ir ieteicams izvērtēt citus ilgtermiņa uzkrājumus. Lai saprastu, kādi uzkrāšanas instrumenti labāk piemēroti tavai situācijai, esam izveidojuši bezmaksas digitālo konsultantu finoterapija.lv. Veltot 10 minūtes, lai atbildētu uz jautājumiem, saņemsi speciāli tev izstrādātu programmu, kā gudri veidot uzkrājumus vai ieguldīt savas finanses, ņemot vērā tavus izvirzītos mērķus.