Finanšu krāpšanas upuri visbiežāk ir privātpersonas, tomēr tikpat liels risks kļūt par krāpnieku mērķi ir arī uzņēmumiem, jo cilvēciskais faktors var nostrādāt jebkur. Viena kļūda var radīt ievērojamus zaudējumus. Kā atpazīt krāpšanas mēģinājumus un neiekrist viltvāržu lamatās, skaidro Roberts Birzgalis, bankas Citadele IT drošības daļas vadītājs.

Sākoties dārziņa un skolas gaitām, mainās arī bērnu dienaskārtība – viņi tik daudz vairs neuzturas mājās. Skolēniem nākas kļūt patstāvīgākiem, un šajā vecumposmā lielākā daļa negadījumu notiek ārpus mājām – ne tikai sporta stundās, bet arī starpbrīžos un ārpusstundu aktivitātēs.

Digitālās prasmes ir vienas no retajām, ko tieši vecāki varētu mācīties no bērniem. Jaunākā paaudze apskaužami viegli uzķer tehnoloģijas un to sniegtās iespējas, tomēr vecāki ir tie, kuriem jāiemāca savai atvasei droša rīcība virtuālajā vidē. Tas ir tikpat svarīgi kā pārrunāt ceļu satiksmes drošības noteikumus un iemācīt neņemt konfektes no svešiem cilvēkiem.

Bērna acīs visa pasaule ir viens liels rotaļu laukums, un vasara ir kā radīta piedzīvojumiem brīvā dabā. Tāpat kā īpaši iekārtotajos rotaļu laukumos, arī visur citur ir jāievēro dažādi drošības noteikumi. Pārliecinies, ka ar savu bērnu esi pārrunājis tos visus!

Finanšu krāpnieki ik gadu Latvijas iedzīvotājiem izkrāpj naudas summu aptuveni 10 miljonu eiro apmērā. Viens no biežākajiem krāpšanas paņēmieniem ir uzdošanās par dažādu valsts iestāžu un uzņēmumu pārstāvjiem. Lūk, krāpnieku iecienītākās iestādes, kuru tēls tiek izmantots upuru medīšanā.

Kad zvana nezināms numurs, nu jau ierasti ir vismaz sekundi to uzlūkot ar aizdomām. Ja zvanītājs nav pazīstams, aizdomām vajadzētu palielināties. Ja nepazīstamais zvanītājs, piemēram, piedāvā tev iespēju nopelnīt, tavā galvā vajadzētu atskanēt diezgan skaļam brīdinājuma signālam.

“Kurzemes apgabaltiesā pirmdien 16.10.2023. notiks Jūsu tiesas sēde. Lasiet vairāk par lietu ..” Šis ir tikai viens no šobrīd aktuālajiem krāpnieku tekstiem. Kā liecina Citadeles veiktā aptauja, vairāk nekā pusei Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā krāpnieki ir mēģinājuši izkrāpt naudu pa telefonu vai internetā. Vai zināji, ka aptuveni katrs desmitais uzrunātais ir iekritis krāpnieku slazdos?

Ir nakts, tu guli gultā un domās pārcilā dienu. Esi labi pastrādājis, arī atpūties un izkustējies. Vakariņas bija samērīgas, un diena galu galā izdevusies. Istaba ir tumša, gulēšana ērta un nekādu ekrānu. Šķiet, ka ir viss lieliskam miegam. Tomēr tu vēl neesi iemidzis un prāto, vai kāpņutelpā kārtīgi pieslēdzi velosipēdu, – kaimiņam nesen nozaga. Varbūt jāiet pārbaudīt?

Palielinoties tendencei iepirkties internetā, arī krāpnieki cenšas paplašināt savas peļņas iespējas. Viņi rada aizvien jaunus viltus interneta veikalus vai uzbrūk tiešsaistes iepirkšanās vietnēm, lai iegūtu klientu datus. Bankas Citadele paspārnē radītā universālā maksājumu pieņemšanas risinājuma “Klix” ekspertu komanda ir apkopojusi galvenos kritērijus, kam pievērst uzmanību, lai neiekristu noziedznieku nagos.

“Naudas mūļu” tīklā arvien biežāk tiek iesaistīti jaunieši, kuri ļauj izmantot savus bankas kontus nelegāliem naudas paskaitījumiem, ko vēlāk nodod noziedznieku rīcībā, par to saņemot atlīdzību. Lai pasargātu sevi no iekļūšanas noziedzīgā rūpalā, esam apkopojuši biežākās vervēšanas metodes, kas palīdzēs laikus pamanīt “sarkanos karogus”.

Uzzini piecus noderīgus padomus, kā parūpēties par finanšu drošību, uzticot bērnam savu vadierīci.

Šovasar liela daļa jeb 42 % Latvijas iedzīvotāju iecerējuši vairāk pārvietoties ar velo un citiem aktīvās atpūtas transporta līdzekļiem. Tomēr tikai retais velo īpašnieks ir apsvēris sava velosipēda apdrošināšanu.

Iegūt jūsu datus ir krāpnieku galvenais uzdevums ik dienu. Tāpēc viņi atrod arvien jaunus veidus, kā to izdarīt, un nereti tie ir ļoti pārliecinoši.

Krāpnieki atrod arvien jaunus veidus, kā iegūt cilvēku personīgos datus un finanšu līdzekļus. Kādas ir izplatītākās kļūdas, ko daudzi no mums pieļauj ikdienā?