Vilks aitas ādā – par ko visbiežāk maskējas finanšu krāpnieki Latvijā?

Finanšu krāpnieki ik gadu Latvijas iedzīvotājiem izkrāpj naudas summu aptuveni 10 miljonu eiro apmērā. Viens no biežākajiem krāpšanas paņēmieniem ir uzdošanās par dažādu valsts iestāžu un uzņēmumu pārstāvjiem. Lūk, krāpnieku iecienītākās iestādes, kuru tēls tiek izmantots upuru medīšanā.

“Dažādu valsts iestāžu un uzņēmumu vārda izmantošana ir viens no krāpnieku iecienītākajiem darba instrumentiem, jo tas ir veids, kā telefonsarunās, īsziņās vai e-pastos maldinoši radīt sajūtu, ka tas ir svarīgi un neatliekami. Ja zvans vai ziņojums ir saņemts no policijas, bankas, tiesas vai kādas citas nozīmīgas iestādes, upurim šķiet saprotama vajadzība rīkoties uzreiz,” stāsta Roberts Birzgalis, bankas Citadele IT drošības daļas vadītājs.

Valsts policija

Viena no iecienītākajām krāpnieku shēmām ir uzdošanās par Valsts policijas darbiniekiem. Tālruņa zvanā krāpnieki informē par it kā pretlikumīgām darbībām bankas kontā vai vēlmi nelegāli noformēt kredītu uz zvana saņēmēja vārda. Lai viestu uzticību, krāpnieki bieži darbojas komandā un telefonsarunas laikā iesaista sarunā savu “kolēģi”. Tas palielina uzticību un nostiprina domu, ka situācija tiešām ir īsta.

Bankas

Uzdošanās par bankas darbiniekiem ir viena no populārākajām krāpnieku darba metodēm. To dara gan telefonsarunās, gan īsziņās, gan veidojot viltus mājaslapas un interneta reklāmas. Parasti viss ir vizuāli līdzīgs banku izmantotajiem komunikācijas materiāliem. Šādos gadījumos krāpnieki visbiežāk informē, ka ar kontu notiek krāpnieciskas darbības un steidzami nepieciešams novērst situāciju, aicinot personu atklāt pieejas datus. Viena no jaunākajām tendencēm Citadeles pieredzē – krāpnieki, uzdodoties par darba devējiem, aicina atvērt bankas kontu un tikai tad dalīties ar datiem.

Latvijas Pasts, DPD un Omniva

Latvijas Pasta atdarināšana nesen fiksēta sociālajā vietnē Facebook, kur krāpnieki izveidoja lapu ar nosaukumu “Latvijas Pasts Express”. Viņi piedāvāja iespēju par 2 eiro iegādāties it kā neizsniegtus sūtījumus. Latvijas Pasta vārds izmantots arī krāpnieciskās īsziņās un e-pastos, cenšoties maldināt iedzīvotājus par papildu informācijas sniegšanu piegādes vajadzībām vai muitas nodokļa apmaksu.

Iecienīta krāpnieku shēma ir uzdoties arīdzan par privātā sektora kurjerpakalpojumu sniedzējiem “DPD” un “Omniva”. Izveidojot viltus mājaslapas, kas vizuāli ir ļoti līdzīgas šo uzņēmumu interneta vietnēm, viņi izvilina bankas karšu datus un izkrāpj naudu.

Valsts ieņēmumu dienests

Krāpnieki arvien biežāk izmanto iespējas savus upurus sasniegt tajos gada periodos, kad valsts institūcijām aktualizējas nepieciešamība komunicēt ar plašāku sabiedrību, piemēram, par nodokļu atmaksu.

Uzdodoties par Valsts ieņēmumu dienestu, krāpnieki iedzīvotājiem sūta īsziņas un e-pastus, informējot par, piemēram, sarežģījumiem personas nodokļu atmaksas procesā. Šo shēmu vajadzētu ielāgot, jo tā ir aktuāla katru gadu un potenciāli var skart visus, kas ir darba attiecībās.

Valsts datu inspekcija

Šogad ir fiksēti arī gadījumi, kad krāpnieki uzdodas par Valsts datu inspekcijas pārstāvjiem. Lai censtos izvilināt personas datus un piekļuvi bankas kontam, krāpnieki ziņo par it kā atvērtu kriptovalūtu kontu, kurā ziņas saņēmēja vārdā notiek nelegāli darījumi.

Nodarbinātības valsts aģentūra

Izmantojot brīdi, kad skolēni sāk mācību gaitas, krāpnieki zvana, piedāvājot skolēnu vecākiem izmaksāt izdomātu mācību gada uzsākšanas pabalstu. Telefonsarunu laikā krāpnieki uzdodas par Nodarbinātības valsts aģentūras darbiniekiem, cenšoties iegūt personas datus un pieeju bankas kontam.

Google, Netflix

Lai arī krāpnieki visbiežāk cenšas uzdoties par vietējo iestāžu un uzņēmumu darbiniekiem, ik pa laikam tiek saņemtas ziņas arī par krāpniecību pasaulē populāru uzņēmumu vārdā. Piemēram, pēdējo mēnešu laikā krāpnieki izmantojuši “Netflix” zīmolu, lai izsūtītu īsziņas ar aicinājumu apstiprināt maksājuma datus. Uzdodoties par “Google” speciālistiem, krāpnieki visbiežāk zvana, maldīgi informējot, ka ar bankas kontu notiek nelikumīgas darbības. Uzdodot jautājumus par zvana saņēmēja izmantoto telefona aplikācijas veidu, krāpnieki mēģina radīt iespaidu, ka kaut kas patiešām nav kārtībā. Pēc tam viņi cenšas pārliecināt par attālinātās pārvaldības programmatūras (“Anydesk”, “TeamViewer”) lejupielādes nepieciešamību, lai it kā varētu palīdzēt. Ja noskatītais upuris rīkojas pēc norādēm, krāpnieks iegūst viņa naudu.

“Krāpnieku galvenais ceļš uz naudas izkrāpšanu šajās situācijās galvenokārt ir viens un tas pats – iegūt personas datus vai piekļuvi bankas kontam, internetbankai, lūgt apstiprināt krāpniecisku darījumu, autorizējoties ar MobileSCAN, vai pat izņemt naudu un nodot tieši krāpnieku rokās. Svarīgi atcerēties, ka neviena valsts institūcija un to pārstāvji telefonsarunās un ziņojumos nemudinās uz tūlītēju rīcību un neaicinās dalīties ar jūsu bankas konta pieejas vai maksājumu karšu datiem. Katras iestādes un organizācijas mājaslapā ir pieejams konsultatīvais tālrunis, uz kuru var piezvanīt un noskaidrot informācijas patiesumu,” uzsver R. Birzgalis.

Esi piesardzīgs un pārliecinies, ka arī tavi tuvinieki ir informēti un spēj atpazīt krāpnieciskas ziņas un zvanus.