Padomi, kā sākt iekrāt mērķu sasniegšanai

Apņemšanās sportot, veselīgāk ēst, pārdomāti pieiet tēriņiem un iekrāt lielākiem vai mazākiem mērķiem – Jaunā gada ievadā vairums iedzīvotāju sev izvirza jaunas apņemšanās, kuru īstenošana nereti pie pirmajiem izaicinājumiem un grūtībām tiek atlikta vai pārcelta. Citadeles meitas uzņēmuma CBL Asset Management eksperti ir apkopojuši risinājumus, kas var palīdzēt iekrājumu veidošanā savu finanšu mērķu sasniegšanai.  

Konts krāšanai:  bez piepūles disciplinē iekrāt dažādiem pirkumiem 

Krāšana būs piemērota izvēle fundamentālu pamatmērķu sasniegšanā, proti, drošības spilvena izveidē, kā arī salīdzinoši nelielu pirkumu realizēšanā, piemēram, jauna mobilā telefona vai portatīvā datora iegādē. Šim nolūkam visefektīvāk līdzekļus varēs uzkrāt krājkontā, kas būs nošķirts no ikdienas tēriņu konta un kurā pats var noteikt gan minimālo summu, gan iemaksu regularitāti. Svarīgi būtu izveidot krāšanai atsevišķu kontu, jo, ja visa nauda tiek apgrozīta vienā ikdienas platformā, tad ikdienas tēriņos vienmēr tiks iztērēts kāds lieks eiro, turklāt arī no drošības viedokļa turēt līdzekļus vairākos kontos ir prātīgāk.  

Pat, ja sākotnēji šķiet, ka būs sarežģīti atrast pozīcijas un līdzekļus, kurus novirzīt krājkontam, pārskatot ikdienas izdevumus, daudzi var būt pārsteigti, cik mēneša griezumā var iztērēt dārgā līdzņemšanas kafijā, kārumos, apģērbā un citviet, kur varētu potenciāli ietaupīt. Turklāt tiem cilvēkiem, kas sevi raksturo kā nedisciplinētus krājējus, šeit var palīdzēt fakts, ka iemaksas krājkontā var veikt automātiski – piemēram, izveidojot automātisko maksājumu, kas ieskaita 50 eiro nākamajā dienā pēc ierastā algas saņemšanas datuma.  

Nesen veiktā Baltijas iedzīvotāju aptaujā noskaidrojās, ka 24 % Latvijas iedzīvotāju brīvos līdzekļus labprāt iemaksātu tieši krājkontā, un šis instruments būs piemērots, lai īstermiņā sakrātu tādām lietām kā jaunam mobilajam telefonam, datoram, veļas mašīnai. Krājkontu disciplinēti papildinot ilgtermiņā, iespējams sakrāt arī auto vai mājokļa pirmajai iemaksai. Krājkonts no parasta norēķinu konta atšķiras ar to, ka tajā esošie līdzekļi nav brīvi pieejami, bet ja tomēr ir vēlme tos izņemt bez komisijas maksas, būs jānogaida. Tas palīdz sevi disciplinēt un izvairīties no spontāniem lēmumiem iztērēt uzkrāto naudu citam mērķim, nevis tam, ko sākotnēji noteici. 

 Uzkrājuma veikšana bērniem 

Viens no populārākajiem Jaunā gada mērķiem ģimenēm ir veidot iekrājumus savām atvasēm – mērķi var būt dažādi, piemēram, studijām vai patstāvīgas dzīves uzsākšanai pēc skolas absolvēšanas. Uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā iemaksas apmērs var būt, sākot no 30 eiro mēnesī, un vecāki var izvēlēties, cik no samaksātā novirzīt nelaimes gadījumu vai dzīvības apdrošināšanai un cik nospraustajiem mērķiem.  

Šāda veida ieguldījums simpātisks šķiet 17 % Latvijas iedzīvotāju, turklāt šajā gadījumā, mainoties dzīves apstākļiem, summu iespējams arī izņemt. Kā papildus ieguvumu, jāmin iespēja atgūt Iedzīvotāju Ienākumu Nodokli par uzkrāto summu, kas ir vērā ņemams papildu ienākums ātrākai uzkrājuma palielināšanai.  

Nodrošināties vecumdienām jāsāk jau šobrīd 

Lai arī statistika liecina, ka vairums par iekrājumiem vecumdienām sāk domāt tikai ap 50 gadu vecumu, jāsaprot, ka rūpēties par savu pensiju jāsāk jau krietni agrāk. Pozitīva tendence iezīmējas Baltijas iedzīvotāju aptaujā, kur 23 % Latvijas iedzīvotāju atklāja, ka iemaksas pensiju 3. līmenī ir viņiem pievilcīgākā brīvo līdzekļu investīciju izvēle. CBL Atklātā pensiju fonda 3. līmeņa plānu analīze liecina, ka Latvijā vīrieši uzkrājumus pensiju līmenī sāk veidot vidēji ap 50 gadu vecumu, bet sievietes 53 gados. Tas ir krietni par vēlu, ja velies iekrāt pensijai, kurā plāno saņemt līdzīgu summu, kāda šobrīd ir ikmēneša alga.  

Ja iekrājumu veidošana vecumdienām būs viens no Jaunā gada mērķiem, tad jāņem vērā, ka šis instruments ir mazāk elastīgs nekā krājkonts vai uzkrājošā dzīvības apdrošināšana - iemaksas pensiju 3. līmenī tiek novirzītas mērķim veidot uzkrājumu, kas būs pieejams izmantošanai, sasniedzot 55 gadu vecumu. Jo agrāk sāk krāt, jo ar mazākām ikmēneša iemaksām var izveidot vērā ņemamu uzkrājumu, arī nelielas summas, piemēram, 25 eiro mēnesī būs pietiekams ieguldījums, ja to sāksi regulāri iemaksāt jau no 30 gadu vecuma.  

Ilgtermiņa ieguldījumi akciju tirgū  

Investēšana individuālu uzņēmumu akcijās vai akciju fondos ieteicama iedzīvotājiem ar lielāku riska apetīti un pieejamiem brīviem līdzekļiem. Investējot, tu ieguldi naudu uzņēmumā vai fondā, kura vērtība, tavuprāt, ar laiku ies augšup, taču dalība brīvajā tirgū vienlaikus nāk komplektā ar vērā ņemamiem riskiem, piemēram, Covid-19 pandēmijas sākumā akciju tirgus piedzīvoja pamatīgu kritumu. Ienesīgums akciju tirgū mainās katru gadu, un, pat ja konkrētā gadā kāds akciju fonds strādājis ar 20 % ienesīgumu, nav nekādas garantijas, ka tas turpināsies. Tāpēc dalība akciju tirgū jāplāno ilgtermiņā – vismaz četru, piecu gadu periodā, jo ilgāks laika posms kalpo kā apdrošināšana pret tirgus svārstībām. 

Brīvās naudas investēšanu uzņēmumu akcijās atbalsta 16 % Latvijas iedzīvotāju, bet ieguldījumus finanšu institūciju pārvaldītajos akciju fondos – 8 %. Kopumā aktīva dalība akciju tirgū iesakāma iedzīvotājiem, kuri labi saprot ar to saistītos riskus, taču vienlaikus dalība akciju tirgū noteikti iesakāma iedzīvotāju pensiju 2. līmeņa pārvaldīšanā, izvēloties pensiju plānus, kas noteiktā proporcijā iegulda akcijās, ja vien netuvojies jau pensionēšanās vecumam.  

Ikvienam Latvijas iedzīvotājiem arī 2022. gadā ir pieejama bezmaksas konsultācija, lai identificētu iespējas, kā efektīvāk pārvaldīt savas personīgās finanses. Tā pieejama portālā finoterapija.lv.