Kā atpazīt drošu interneta veikalu no nedroša?

Pirmssvētku un svētku laikā, kad visi aktīvi iepērkas, nesnauž arī krāpnieki, kas izmanto katru izdevību tikt pie cilvēku naudas maciņiem. Šobrīd īpaši aktivizējušies interneta krāpnieki, kuri veido viltotas mājaslapas, izvieto par tām reklāmas interneta meklētājos (piemēram, Google, Youtube, Bing u.c.) un sūta e-pastus, izliekoties par tirgotājiem. Lai palīdzētu atšķirt viltojumu no īstām lapām, dalāmies ar Klix ekspertu izveidotu testu, kuru aicinām izpildīt ikvienam interneta lietotājam.

Visām krāpnieku darbībām ir viens mērķis – iegūt paroles un tālāk pieeju pie bankas kontiem, lai iegādātos preces uz citu rēķina. Kā atpazīt, vai interneta lapa ir īsta vai viltojums apskatīsim trīs situācijas.

Pirmā situācija

Interneta veikals ir viens no lielākajiem Latvijā un reklāma uz to parādās kā viena no pirmajām Google meklētājā. Apmeklējot veikalu, tas ielādējas ilgāk nekā parasti, bet, kad parādās visi attēli, izskatās kā ierasts, izņemot logo, kas izskatās apgriezts; izlecošie logi ir īpaši uzbāzīgi, aicinot reģistrēties pasūtījuma pabeigšanai. Kā rīkosies tālāk?

Ja tava atbilde ir “Jā, ievadīšu datus un turpināšu iepirkties”, tad pastāv iespēja kādreiz uzķerties uz krāpnieku āķa. Jebkādas novirzes no ierastā mājaslapas dizaina var liecināt par krāpnieku veidotu viltojumu.

Pareizākā rīcība būtu pārbaudīt pārlūkprogrammā noradīto mājaslapas adresi, aizvērt to un atvērt atkārtoti, izmantojot meklēšanas rezultātus, kas nav reklāmas (Ad).

Jebkurš nopietns e-veikals, veidojot mājaslapu, iegādājas arī TLS/SSL sertifikātu, kas apzīmē, ka konkrētajā vietnē lietotāja dati tiek šifrēti, tātad pasargāti. Krāpnieciskas mājaslapas šo sertifikātu neiegādājas. Šādām mājaslapām pirms domēna sākuma parādās atzīme “Not Secure”, kas tulkojumā no angļu valodas nozīmē “Nav drošs”. Redzot šādu atzīmi, veikalā nedrīkst iepirkties, jo lietotāju personas dati un karšu dati netiek pasargāti.

Ja interneta veikals ir zināms, tad vēl viens veids, kā pārliecināties, vai tas nav viltojums, ir pievērst uzmanību domēnam. Domēns ir tā daļa no interneta veikala saites, kur ir veikala nosaukums. Domēns ir īpašums, ko neviens, izņemot tā īpašnieku, tehniski nevar izmantot. Tieši tāpēc, attēlojot populārus interneta veikalus, krāpnieki veic minimālas izmaiņas, lai nosaukums izskatītos līdzīgs. Piemēram, ja īstā veikala nosaukums ir latvijaspreces.lv, tad krāpnieki var mēģināt vest lietotājus uz tādiem mājaslapas nosaukumiem kā latvijas-preces.lv, latvijaspreces.eu, latviaspreces.lv, latvijasprecess.lv utt.

Vai pamanīji visas kļūdas?

Līdz ar to, ja interneta veikals ir zināms, tad domēna nosaukuma pārbaude un salīdzināšana ar pēdējiem e-pastiem vai rēķiniem, kas saņemti no interneta veikala, droši parādīs vai veikals ir uzticams.

Otrā situācija

E-pastā pienāk ziņojums no interneta veikala, kuru apmeklē bieži un saņem no arī e-pastus par jaunumiem. E-pasts ir noformēts ierastajā dizainā un sūtīts no ierastās adreses. Veikals piedāvā pēdējā brīža iespēju saņemt atlaides kodu 90 % apmērā vienai precei. Kods ir jāsaņem stundas laikā un komunikācija uzkrītoši vērsta uz to, ka pirkums jāveic steidzami. Lai saņemtu kodu, jānospiež uz e-pastā norādītās saites. Vēstule rakstīta gramatiski nepareizajā latviešu valodā. Kā tu domā, vai saņemsi kodu pēc saites nospiešanas?

Ja atbilde ir “Jā”, tad visdrīzāk būsi nākamais krāpnieka upuris, kurš, nospiežot uz saites, būs apmeklējis krāpniecīgu mājaslapu un labprātīgi atdevis savus datus krāpniekiem. Lai arī interneta veikali piedāvā dažādas akcijas un pēdējā brīža piedāvājumus, rūpīgi jāizvērtē gan paša piedāvājuma loģiskumu, gan e-pasta pareizrakstību. Krāpnieciskas ķēdes vēstules bieži tiek tulkotas uz latviešu valodu ar Google Translate palīdzību. Tulkojot lielu teksta apjomu, tas pieļauj daudz stila kļūdu un liek tekstam izklausīties nedabīgi. Līdz ar to gandrīz vienmēr krāpnieku e-pastus var atpazīt pēc neprofesionālās valodas un biežajām kļūdām.

Visdrošākais veids, kā pārbaudīt sūtītāja uzticamību ir tāpat kā ar interneta veikalu domēniem. E-pasta adreses otrā daļa, aiz “@” simbola, ir kopija tam, kāds ir interneta veikala domēns. Ņemot par piemēru veikala domēnu latvijaspreces.lv, jebkura šī veikala sūtītāja e-pasta adrese beigtos ar domēna nosaukumu. Piemēram, anna@latvijaspreces.lv , info@latvijaspreces.lv. Taču krāpnieki, kas mēģinātu šī veikala vārdā izsūtīt viltotus e-pastus, varētu mēģināt izmantot e-pastus ar grūti pamanāmām izmaiņām e-pasta otrajā pusē aiz “@” zīmes, kā info@pasutijumi-latvijas-preces.lv, info@latvijas-preces.eu, info@rekini-latvijaspreces.lv, info@latviasprecess.lv utt.

Vai spēji atrast 1 kļūdu katrā piemērā?

Trešā situācija

Atradi vēlamo preci interneta veikalā, kurā iepērcies pirmo reizi. Veikala izskats un preču apraksti nepiesaista īpašu uzmanību. Lapas apakšā norādīts, ka veikals atvērts 2022. gadā. Mājaslapā nav pieejams apraksts par uzņēmumu, kontaktu sadaļas, uzņēmuma juridiskais nosaukums un rekvizīti. Pie pirkuma apmaksas tiek piedāvāts maksāt tikai ar bankas karti vai PayPal. Izvēloties PayPal, atveras jauns logs, kas aicina pieslēgties, lai veiktu apmaksu. Kur slēpjas drošības risks?

Ja atbildēji, ka šajā situācijā ir vairāki drošības riski, tad tev ir taisnība. Interneta veikali, kuri radīti nesen un par kuriem trūkst informācijas, var būt krāpnieku izveidoti, lai izkrāptu naudu. Tāpat uznirstošie logi var aizvest uz viltotām banku un finanšu pakalpojumu sniedzēju lapām, ar mērķi nozagt pieejas datus. Vienmēr jāizpēta informāciju par uzņēmumu un jāpievērš uzmanību apmaksas procesam. Piemēram, ja veici maksājumu ar PayPal, maksāšanas logā, kurā jāvada kartes dati, saites domēna daļai ir jābūt “paypal.com”.“

Ja kaut vienā no situācijām iekrīti krāpnieku slazdā, pievērs īpašu uzmanību savām ikdienas darbībām internetā. Tie, kuri uzminēja visus drošības riskus - apsveicam! Tomēr atgādinām nezaudēt modrību, jo šīs ir tikai dažas no krāpnieku iecienītākajām metodēm, kuras salīdzinoši vienkārši var atklāt. Lai pasargātu sevi no krāpniekiem, aicinām izmantot pārbaudītus risinājumus un bankas līmeņa drošību, ko nodrošina arī Klix lietotne un apmaksas rīks, kas ieviests jau vairāk nekā 700 Baltijas interneta veikalos.