Kā pasargāt savus un klientu datus no krāpniekiem internetā

Lielāki vai mazāki kiberuzbrukumi uzņēmumiem notiek katru dienu. Tādēļ ir svarīgi pienācīgi aizsargāt gan savu mājaslapu, kurā apkopo klientu datus, gan iekšējās datu bāzes un e-pastu kontus. Datu zādzības izmaksas ir pārāk augstas, lai šo risku atstātu bez ievērības, jo uz spēles tiek liktas ne vien finanses, bet arī uzņēmuma reputācija.

Uzņēmējiem: glabāt klientu datus pašiem vai uzticēt citam?

Interneta veikalos datu aizsardzība ir īpaši svarīga, jo datu noplūdes gadījumā tādi klienta dati kā e-pasts, internetveikalā izveidotā profila parole, telefona numurs, iespējams, arī personas kods, var nonākt krāpnieku rokās. Krāpnieki tālāk ar e-pastu un paroli var mēģināt piekļūt citiem klienta kontiem, jo liela daļa cilvēku izmanto vienu paroli vairākkārt. Ar šo paroli krāpnieki pārņem kontrolē e-pasta kontu, kurā noskaidro – kādas bankas klients ir konkrētais cilvēks. Ieguvuši šo informāciju, viņi var tālāk veikt viltus zvanus bankas vārdā un pārliecināt nodot internetbankas lietotājvārdu, kā arī apstiprināt pieslēgšanos mobilajā lietotnē.

Lai parūpētos par datu drošību, tirgū ir pieejami dažādi e-komercijas risinājumi, kas klientiem atvieglo iepirkšanos un pārdevējiem dod iespēju veikt darījumus, neuzglabājot klientu finanšu datus. Privātie dati netiek reģistrēti pārdevēja sistēmās, tāpēc viņam nav jāuztraucas par to aizsardzību – datus apstrādā maksājumu pakalpojumu sniedzējs.

Viens no šādiem risinājumiem ir mūsu paspārnē radītā maksājumu sistēma Klix, kas ir atrisinājusi problēmu ar klientu datu glabāšanu un uzlabojusi klientu pieredzi iepērkoties. Klix ir lietotne, ko instalē pircējs un tajā reģistrējas tikai vienreiz. Otrā pusē ir tirgotājs, kas savā interneta veikalā ir integrējis Klix risinājumu. Klienti pirkumus apstiprina lietotnē, tāpēc e-veikalā klientam nav jāievada privātie dati.

Pircējiem: drošas paroles un divu-faktoru autentifikācija

Krāpnieku un kibernoziedzinieku dēļ pircējiem šobrīd ir jābūt īpaši uzmanīgiem. Pirmais solis ir izveidot drošas paroles, kas katrā kontā atšķiras, un tās regulāri mainīt. Vēl viens drošības iespējamais risinājums – izmantot divu faktoru pieslēgšanos biežāk izmantotajos kontos, piemēram, Gmail, Facebook, Amazon utt. Mirklī, kad krāpnieks mēģinās pieslēgties tavam profilam no citas ierīces vai pārlūka, savā telefonā saņemsi aicinājumu apstiprināt ielogošanos. Tā ir viena no efektīvākajām opcijām, kā kontrolēt, vai kontam nav piekļuvusi kāda cita persona.

Katrai kartei, ar ko norēķinies interneta veikalos, ir iespējams iestatīt reģionus, kuros ar to var norēķināties. Ja neplāno veikt pirkumus ārpus Eiropas vai Baltijas reģiona, iespējams to atsevišķi norādīt interneta bankā vai mobilajā lietotnē. 

Ir vērts pārliecināties, ka tavi dati jau nav pieejami kibernoziedziniekiem. Par to, vai tava e-pasta adrese parādās kādā no uzlauztajām datu bāzēm, var pārliecināties šajā specializētajā vietnē, kas norādīs konkrētus datu noplūdes incidentus: https://haveibeenpwned.com/.

Ja atrodi savu e-pasta adresi pie uzlauztajām datu bāzēm, iesakām nekavējoties nomainīt paroli un izveidot jaunu pēc drošu paroļu veidošanas principiem.