Kā savas vecumdienas vēlas pavadīt Latvijas iedzīvotāji?

Vairums Latvijas iedzīvotāju savas vecumdienas vēlas pavadīt, dodoties ceļojumos, atpūšoties vai pārvācoties dzīvot uz ārzemēm. Tikai 5 % redz sevi turpinot profesionālo karjeru arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas. Tomēr aprēķini par iedzīvotāju uzkrājumiem liecina, ka lielai daļai iedzīvotāju, dodoties pensijā, plānoto aktivitāšu vietā nāksies sagaidīt ienākumu kritumu par gandrīz pusi.

Ceļojot un atpūšoties – tā savas vecumdienas iedomājas 42 % Latvijas iedzīvotāju, savukārt vēl 7 % vēlas pārvākties uz dzīvi ārzemēs. Aptaujas dati liecina, ka biežāk par ceļošanu domā sievietes vecumā no 40 līdz 49 gadiem, kā arī jaunieši un jaunie pieaugušie līdz 29 gadu vecumam.  

Mierīgi pavadīt vecumdienas mājās vēlas teju katrs ceturtais jeb 24 %, turklāt aptaujas dati liecina, ka šī vēlme palielinās, iedzīvotājiem kļūstot vecākiem, kamēr kāre pēc ceļošanas – gluži pretēji, samazinās.

Attīstīt kādu hobiju vecumdienās vēlētos 7 % iedzīvotāju, savukārt 2 % domātu par iestāšanos kādā sabiedriskā organizācijā. Dalība kādā sabiedriskā organizācijā gan saistoša šķiet tikai sievietēm. Turpināt izglītoties vai apgūt jaunas prasmes plāno 3 % aptaujāto.

Pagājušā gada beigās vidējā pensija valstī bija 527 eiro. Visbiežāk jeb apmēram 44 %  pensionāru ik mēnesi pensijā saņem no 300 līdz 500 eiro. Tas nozīmē, ka jau tagad pensionāri saņem apmēram 50% no vidējiem ienākumiem valstī, jo vidējā bruto alga bija 1369, bet neto – 1002 eiro.

“Viens no risinājumiem ir pašam veikt regulāras iemaksas pensiju 3. līmenī vai veidot cita veida uzkrājumus, kā arī pavairot savu uzkrājumu, to atbildīgi investējot. Tas palīdzēs parūpēties par to, lai vecumdienas nav jāsagaida ar būtisku ienākumu līmeņa krišanos,” norāda Kārlis Purgailis, Citadeles meitas uzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs.

Katrs var aplūkot savu nākotnes pensijas prognozi www.pensija.lv pieejamajā kalkulatorā. Piemēram, atbildīgs uzkrājējs – cilvēks, kurš darba gaitas uzsācis 20 gadu vecumā, nopelnot vidējo algu un maksājot 10 % no ienākumiem trešajā pensiju līmenī, nākotnē saņems pensiju, kas ir 74 % no darba algas pirms pensijas. No tiem 31% veidos pirmais līmenis, 18% – pensiju 2. līmenis, bet 25% – pensiju 3. līmenis.

Tikai 5 % respondentu redz sevi turpinām profesionālā darba gaitas arī vecumdienās. Šādu viedokli visbiežāk pārstāv iedzīvotāji, kuri ir vecumā no 60 līdz 74 gadu vecumam, tātad šobrīd atrodas pensijā vai ir tuvu pensionēšanās vecuma slieksnim. Šajā respondentu grupā biežāk sastopami cilvēki, kas šobrīd strādā kā kvalificēti speciālisti vai kvalificēti strādnieki.

7 % Latvijā domā, ka līdz vecumdienām nemaz nenodzīvos – šādi uzskata katrs desmitais jaunietis vecumā no 18 līdz 29 gadu vecumam, turklāt vīrieši šādu domu pieļauj divas reizes biežāk nekā sievietes.

Aptauja veikta 2023. gada janvārī sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat, aptaujājot 1006 iedzīvotājus Latvijā (vecumā no 18 līdz 74 gadiem).