Trešdaļa vecāku Latvijā palīdz pilngadīgajiem bērniem segt ikdienas izdevumus
Visi vecāki zina, ka rūpes par bērniem nekad nebeidzas – arī tad, kad bērniem pašiem ir bērni. Par pilngadīgiem bērniem ierasts domāt kā par patstāvīgiem pieaugušajiem, tomēr realitāte ir nedaudz atšķirīga. Citadeles un pētījumu aģentūras Norstat veiktā Baltijas valstu iedzīvotāju aptauja liecina, ka vairums vecāku savus bērnus finansiāli atbalsta arī pēc pilngadības sasniegšanas.
Pieaugušo dzīves uzsākšana ir gana dārga – 32 % Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka vecāki viņiem palīdz vai ir palīdzējuši segt ikdienas izdevumus. Tāpat gandrīz piektajai daļai aptaujāto vecāki ir palīdzējuši segt studiju izmaksas. Vecāku finansiālu atbalstu mājokļa iegādē, piemēram, palīdzot ar pirmo iemaksu, saņēmuši 10 %, kā arī 10 % aptaujāto vecāki palīdzējuši iegādāties auto. Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijas vecāki visbiežāk izvēlējušies palīdzēt ikdienas izdevumu segšanā, bet retāk palīdzējuši ar pārējo izmaksu finansēšanu.
Vienlaikus tikai 6 % aptaujāto vecāku ir veidojuši uzkrājumu viņu nākotnes mērķiem, kas būtiski atšķiras no Lietuvas, kur 31% saņēmuši vecāku veidotus uzkrājumus.
Lietuvā finansiāli palīdz visvairāk
Visaktīvāk dažāda veida finansiālo atbalstu saviem bērniem sniedz vecāki Lietuvā. Tāpat kā Latvijā un Igaunijā, arī Lietuvā trešdaļa jeb 30 % vecāku palīdz bērniem segt ikdienas izdevumus. Tomēr uzkrājumu veidošana bērnu nākotnes plāniem Lietuvā ir vairākkārt populārāka nekā kaimiņvalstīs - 31 % aptaujāto Lietuvā atzina, ka vecāki viņu nākotnes plānu realizācijai veidoja uzkrājumus. Segt studiju izmaksas palīdzēja 28 % vecāku, savukārt finansiālu atbalstu mājokļa iegādē sniedza 19 %, bet auto iegādē - 17 %.
Igaunijā 26 % iedzīvotāju atklāja, ka saņēmuši savu vecāku finansiālu atbalstu ikdienas izdevumu segšanai. 18 % no vecāku puses saņēma atbalstu studiju izmaksu segšanā, savukārt 16 % mājokļa un 11 % auto iegādē. 10 % aptaujāto norādīja, ka vecāki veidojuši uzkrājumus to nākotnes ieceru realizācijai.
“Redzam, ka vecāku un bērnu starpā ir rūpes un atbalsts gan palīdzot finansiāli, gan ar savu laiku un darba rokām. Lai arī katrā valstī paradumi atšķiras, vecāki un bērni sniedz abpusēju atbalstu viens otram. Vecāki palīdz jaunajai paaudzei gan ikdienā, gan finansiāli atbalsta lielajos dzīves lēmumos – izglītības un mājokļa iegūšanā. Lietuva pozitīvi izceļas, jo vecāki veido uzkrājumus bērnu nākotnei. Savukārt bērni vecākiem biežāk sniedz cita veida atbalstu, nereti tas ir kopīgs ceļojums vai remonts vecāku mājoklī kā dāvana. Arī vairums jauniešu vecumā līdz 24 gadiem, kuri vēl nav finansiāli nostabilizējušies, norāda, ka atbalsta savus vecākus citā veidā. Tomēr daļa aptaujāto norāda, ka katru mēnesi palīdz vecākiem finansiāli, kas norāda uz nepietiekamu uzkrājumu veidošanu vecumdienām. Galvenais secinājums ir savlaicīga īstermiņa un ilgtermiņa uzkrājuma veidošana - gan vecumdienām, gan, piemēram, bērna nākotnei. Jo lielāks procents no ienākumiem tiek uzkrāts, sākot no 10 % un izaudzējot līdz rekomendētam 20 %, jo lielāks būs miers par nākotnes plāniem.”
Bērni vecākus biežāk atbalsta ne materiālā veidā
Arī bērni saviem vecākiem sniedz gan finansiālu, gan cita veida atbalstu. Savus vecākus laiku pa laikam finansiāli atbalsta 19 % Latvijas iedzīvotāju, katru mēnesi – 5 %, savukārt vēl 8 % regulāri sedz dažādus vecāku izdevumus. Tāpat 33 % norādījuši, ka saviem vecākiem laiku pa laikam sniedz cita veida atbalstu - visbiežāk šādu praksi piekopj jaunieši vecumā līdz 24 gadiem.
Baltijas valstu vidū savus vecākus finansiāli visaktīvāk atbalsta Lietuvas iedzīvotāji. 31 % aptaujāto Lietuvā norādīja, ka atbalsta savus vecākus finansiāli laiku pa laikam, 6 % - katru mēnesi, bet 7% regulāri sedz vecāku izdevumus. Cita veida atbalstu saviem vecākiem sniedz 29 % aptaujāto.
Igaunijā laiku pa laikam savus vecākus finansiāli atbalsta 18 % aptaujāto, kā arī 3 % vecākiem palīdz katru mēnesi, savukārt vēl 6 % regulāri sedz dažādus vecāku izdevumus, liecina aptauja. 42 % norāda, ka vecākus reizēm atbalsta citā veidā.
Aptauja veikta 2021. gada aprīlī sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat, aptaujājot 3000 iedzīvotājus Baltijā.