Pašam sava privātmāja – cik daudz naudas tai atvēl Latvijas iedzīvotāji?

Kad apnīk sadzīve ar kaimiņiem daudzdzīvokļu mājā un sirds sauc pēc sava mauriņa un siltumnīcas, cilvēks sāk apsvērt privātmājas iegādi. Tomēr, apskatot iespējas, nereti nākas secināt, ka gluži vienkārši nav, ko pirkt. Citadeles apkopotā informācija par hipotekāro kredītu pieteikumiem liecina – nekustamo īpašumu tirgū trūkst gatavu privātmāju piedāvājuma cenā līdz 150 tūkstošiem eiro, tāpēc pieaug pieprasījums pēc aizdevuma privātmājas būvniecībai.

Vairāk nekā puse jeb 56 % hipotekārā kredīta pieteicēju māju iecerējuši iegādāties summā līdz 80 tūkstošiem eiro, 36 % - virs 150 tūkstošiem eiro. Un ņemot vērā nelielo piedāvājumu attiecīgajā cenu kategorijā, tikai 8 % gadījumos privātmāju plānojuši iegādāties summā no 80 līdz 150 tūkstošiem eiro.

Tas veicinājis pieprasījuma pieaugumu pēc hipotekārā kredīta mājas būvniecībai, vairumā gadījumu vēloties aizņemties līdz 150 tūkstošiem eiro. 37 % no pieteikuma iesniedzējiem mājas būvniecībai vēlas aizņemties līdz 80 tūkstošiem eiro, savukārt 34 % – no 80 līdz 150 tūkstošiem eiro. Tiesa, jāņem vērā, ka, pieaugot privātmāju būvniecībai un izejmateriālu cenām, aug arī riski neiekļauties plānotajās izmaksās un termiņos.

“Vislielākā interese ir par neliela budžeta privātmājām. Vai par 80 tūkstošiem eiro ir iespējams iegādāties vai uzbūvēt privātmāju? Budžetā līdz 80 tūkstošiem eiro visbiežāk, jo īpaši Rīgā un Pierīgā, iespējams iegādāties remontējamas mājas. Tomēr nereti plānotās izmaksas – būvēsim un remontēsim paši - ir pārlieku optimistiskas. Lai arī parasti liekas, ka uzbūvēt pašiem būs lētāk nekā nopirkt gatavu, pieredze vairumā gadījumu apliecina pretējo – sākotnējās iecerētās tāmes nereti pieaug vairākkārt. Tas nozīmē, ka, neiekļaujoties iecerētajā budžetā un termiņā, būs jāpārskata arī aizdevuma līgums,” saka Jānis Mūrnieks, Citadeles privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs.

Aptuveni 17 % no Citadeles izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem ir izsniegti gatavas mājas iegādei, visbiežāk Pierīgā vai ap lielajām pilsētām Latvijā.

“Mājas remonta un būvniecības izmaksas ieteicams rēķināt pragmatiski un ar rezervi, iekļaujot arī neparedzētos izdevumus. Pandēmijas laikā vēlme remontēt un būvēt mājokļus ir augusi, un tas rada arvien lielākas grūtības iekļauties plānotajās izmaksās un termiņos - uz meistariem nākas gaidīt arvien ilgāk, darba izmaksas kāpj, bet būvmateriālu pieejamība mazumtirdzniecībā samazinās, līdz ar to cenas aug, piemēram, grīdas dēļiem par 20 %, “ papildina Mūrnieks.

Ņemot hipotekāro kredītu mājas būvniecībai, jārēķinās, ka māja jānodod ekspluatācijā 24 mēnešu laikā pēc būvniecības uzsākšanas, tāpēc, lai iekļautos šajā termiņā, rūpīgi jāizvērtē gan visas izmaksas, gan celtniecības darbu veicēji un to pieejamība – vai viņi varēs iekļauties gan termiņā, gan izmaksās.

Būvējot māju, jārēķinās ar 1000 eiro uz kvadrātmetru, un nevajadzētu ieslīgt mānīgā optimismā, ka, pašiem darot, sanāks lētāk. Iecere “būvēsim vai remontēsim pamazām, atliekot no mēneša algas”, ilgtermiņā arī izmaksās dārgāk, nekā vienā piegājienā. Turklāt jārēķinās, ka ieguldījumi privātmājā būs nepieciešami regulāri, un arī kļūdu labošana maksā naudu.

Viena no dārgākajām izmaksu pozīcijām ir komunikāciju ierīkošana – ūdens, elektrība, gāze u. tml. Šie projekti nav lēti, un tos nav iespējams veikt pašu spēkiem. Tā visbiežāk ir arī visnenovērtētākā pozīcija, kas sev līdzi nes neparedzēti lielas papildus izmaksas – diemžēl nereti iecerē “būvēsim vienkāršu koka karkasa māju” tieši komunikāciju ierīkošana sastāda lauvas tiesu no izmaksām.

Uzbūvēt vai izremontēt māju ārpus Rīgas nebūs lētāk. Uzbūvēt jaunu mājokli reģionā maksā praktiski tikpat, cik Rīgā. Savukārt likviditāte reģionos nav tik liela, tāpēc, ja esi iecerējis māju laukos, pamatīgi jāapsver ieguldāmā summa un paredzamā pārdošanas cena, ja nākotnē būs vajadzība īpašumu pārdot.