Gatavs dzīvot atsevišķi
Tev laiks sākt patstāvīgu dzīvi – šādu frāzi pieaugot, tu, iespējams, dzirdi arvien biežāk. Gatavību dzīvot atsevišķi ietekmē daudzi ne tikai materiāli, bet arī psiholoģiski faktori, un katram ceļš pie šī lēmuma ir atšķirīgs. Izlasi un padomā – vai tu esi gatavs savam pirmajam mājoklim prom no vecākiem?
Cik tev gadu?
Par vienu no ierastākajiem iemesliem doties savā dzīvē kādreiz uzskatīta pilngadības sasniegšana, tomēr tas ir pārsteidzīgi. 18 gadu vecumā tu vēl, iespējams, tikai grasies pabeigt 12. klasi un nākotnes plāni ir visai neskaidri. Vecums noteikti nav noteicošais. Latvijā jaunieši patstāvīgu dzīvi atsevišķi no vecākiem uzsāk vidēji 26,2 gadu vecumā, bet kaimiņvalstīs ātrāk – Igaunijā 22,8, bet Lietuvā 24,2 gadu vecumā. Latvijā vīrieši vecāku mājokli atstāj vidēji 26,8 gadu vecumā, savukārt sievietes 25,5 gados.*
Visilgāk Eiropā vecāku mājoklī dzīvo Horvātijas iedzīvotāji, kuri to atstāj 31,8 gadu vecumā, līdzīgi arī slovāki (31), grieķi (30,6), spāņi (30,4), kā arī bulgāri un itāļi (30). Savukārt visātrāk vecāku mājokli atstāj jaunieši Somijā – vidēji 21,4 gadu vecumā. Līdzīgi arī Zviedrijā un Dānijā (21,8).*
Vai tu studēsi un strādāsi?
Pēc vidusskolas ierasti ir apsvērt studijas augstskolā vai kādā profesionālās izglītības iestādē. Turpinot mācības, tu palielini savas izredzes sekmīgai karjerai, bet samazini laiku un enerģiju, ko vari atvēlēt ienākumu gūšanai. Ja tev ir izvēle, izmanto iespēju ieguldīt sevī – savās zināšanās un prasmēs, jo, tāpat kā naudas ieguldījumi dažādos uzkrājumu veidos, arī tās nākotnē atmaksāsies ar uzviju. Jo vairāk noderīgu zināšanu un prasmju iegūsi, jo lielākas būs tavas izredzes pelnīt vairāk nekā tad, ja iespēju izglītoties atliksi uz nenoteiktu laiku.
Ko saka tava ģimene?
Bieži vien tieši tava ģimene ir tā, kas visvairāk virza vai otrādi – liek šķēršļus tavai neatkarībai. Reizēm tas notiek apzināti, reizēm neapzināti. Ieklausies ģimenes viedoklī, bet, pieņemot lēmumu, esi pēc iespējas objektīvs. Līdzsvaro savas iespējas ar vēlmēm un ņem vērā ne tikai tā brīža situāciju, bet arī nākotnes plānus.
“Iespējas salīdzinoši agrā vecumā uzsākt patstāvīgu dzīvi ietekmē ne tikai dažādi dzīves notikumi, bet arī ekonomiskie faktori. Ir jāpaiet laikam, līdz jaunietim rodas iespēja uzkrāt pietiekami daudz finanšu sava mājokļa iegādei. Līdz ar to tieši uzkrājumu veidošana ir viens no iemesliem, kāpēc jaunieši nereti izvēlas ilgāku laiku dzīvot kopā ar saviem tuviniekiem,” saka Jānis Mūrnieks, bankas Citadele privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs.
Ja mājokļa izmērs, attiecības ģimenē un dzīvesveids ir atbilstošs ilgstošai kopābūšanai, izmanto šo laiku stabilas nākotnes būvēšanai. Ja kāds no šiem apstākļiem rada izteiktas neērtības tev vai tavai ģimenei, iespējams, ir laiks meklēt savas pirmās mājas pašam.
Īrēsi vai pirksi?
Šī gada pirmajos sešos mēnešos** visbiežāk līgumus par hipotekārā kredīta saistībām noslēguši iedzīvotāji vecumā no 36 līdz 45 gadiem, kas veido 38 % no līgumu skaita. Vēl nepilnu trešdaļu jeb 28 % pirkumu veikti vecumā no 28 līdz 35 gadiem.
Ja finansiāli neesi vēl gatavs savam pirmajam īpašumam, meklē iespējas īrēt dzīvesvietu par tādu cenu, kas ļauj arī kaut nedaudz iekrāt.
“Arī dzīvojot patstāvīgi un īrējot mājokli, ir iespējams iekrāt sava īpašuma iegādei – tas, visdrīzāk, prasīs ilgāku laiku, taču vienlaikus palīdzēs arī nostiprināt finanšu disciplīnu un saprast kritērijus, ko ņemt vērā īpašuma iegādei nākotnē. Noteikti ir vērts apsvērt arī ALTUM mājokļu atbalsta programmu jaunajiem profesionāļiem, kas sniedz iespēju iedzīvotājiem vecumā līdz 35 gadiem un ar vidējo profesionālo vai augstāko izglītību iegādāties mājokli ar būtiski mazāku līdzdalību jeb pirmo iemaksu – tikai 5 % no mājokļa vērtības,” norāda Jānis Mūrnieks.
** Bankas Citadele dati
